plastalīna veļasmašīna

12:26am: nee, nee, man nevajag!!!
plaans ir. suudiigs, bet ir.
veel man ir viens labs plaans 1dienai vai 2dienai. tas buus pa iistam, savaadaak baigi saak pietruukt realitaates. nav gandriiz vispaar reaalu cilveeku. nav reaalu lietu.

tas laikam arii ir tas, kas shobriid mani dzen izmisumaa. taa balanseeshana starp realitaati un nerealitaati.

ieshu skatiities filmu un eediishu tunchmaizes. jap :)

10:25am: ha. filmaa arii bija par reaalu lietu un reaalu cilveeku mekleejumiem. galu galaa filmas varonis, izgaajis realitaates mekleejumos, iepinaas veel lielaakaa nerealitaatee - izraadiijaas, ka reaalie cilveeki lieto lsd.

bet vispaar tikai kaadi 2 meeneshi pagaajushi, kopsh peeeejo reizi skatiijos sho filmu. un shoreiz redzeeju to pilniigi savaadaak. nokjeeru nevis filmas feelingu, kaads parasti ir meerkjis vinju skatoties, bet gan filmas moraaali. un sapratu, kas man tagad jaadara.

"draudziiba ir kaa šņabis, tā tevi piedzirda, lai Tu justos piederiigs. viņi ļauj tev justies foršam. arii tad, ja tu taads neesi."