esmu nolaidusi grīztē jau atkal šo bloga padarīšanu
Nov. 5., 2009 | 11:54 pm
No:: mazie_untumi_co
Man šķiet, ka virsraksts izsaka visu. Man pēdējajās dienās ir tā- es negribu rakstīt, vai arī pārāk maz pozitīvu lietu, ko minēt. Te es varētu sarakstīt velns zin ko par savu dzīvi, bet es tā nedaru. Pateikšu, ka esmu sveika un vesela, iet normāli, cenšos pārvarēt slinkumu. Lai nebūtu pavisam tukši ielikšu šeit dažus teicienos, kurus ir bijusi iespēja sastapt draugiem.lv runā sadaļā. Vienkārši šie man ir visvairāk sirdij pieķērušies:)
Dzīve ir kā konfekšu kārba - nekad nevar zināt, kāds būs pildījums... (Forests Gamps)
Es šonakt palūdzu savam eņģelim, lai viņš Tevi pieskata, bet viņš ātri atgriezās un teica, ka eņģeli eņģeļus nepieskata.
Nekad neignorē kādu, kuram Tu esi svarīgs, jo kādu dienu Tu vari saprast... ka esi pazaudējis dimantu, kamēr krāji akmeņus.
Mēs katrs esam eņģelis, tikai ar vienu spārnu. Un lidot varam, kad cieši apkampjam un apmīļojam mums līdzīgu būtni...
Dzīve ir kā konfekšu kārba - nekad nevar zināt, kāds būs pildījums... (Forests Gamps)
Es šonakt palūdzu savam eņģelim, lai viņš Tevi pieskata, bet viņš ātri atgriezās un teica, ka eņģeli eņģeļus nepieskata.
Nekad neignorē kādu, kuram Tu esi svarīgs, jo kādu dienu Tu vari saprast... ka esi pazaudējis dimantu, kamēr krāji akmeņus.
Mēs katrs esam eņģelis, tikai ar vienu spārnu. Un lidot varam, kad cieši apkampjam un apmīļojam mums līdzīgu būtni...