my personal shit - Komentāri

Domās es sāku pīt rudzupuķes matos, tieši tā pat kā to izjukušo bizi. Rīgas kaiju brēcieni man neliek mieru, joprojām te, joprojām vienmērīgi elpojot. Ieelpa un izelpa. Mierīgi. Es palieku, ilgāk. Manā acu priekšā ir miglainas jūras ainas. Grāmatu stāsti man pat dienā, atvērtām acīm, neliek mieru. Bet es esmu mierīga. Man ir grāmatas. Stāsti. Tur pat ir jūra. Tik laba sajūta sajust jūras smiltis, akmeņus un dažādas jūras zāles zem kājām.
Es ienīstu dzīvi Zemienē.