mēsliņi

gandža basss

Thu, 03 Mar 2011 07:15:09 GMT

ah, lieliska vakardiena! aizgāju pie draudziņiem uz dzirnavu ielu, papīpējām bongu, sūdīgi zaļumi šoreiz, bet prieks tikuntā.
pēc tam aizbraucu uz pārdaugavu pie gadu (vai pat vairāk)neredzētas mīļsievietes. ak kungs, kas par vakaru! sekss, sekss, sekss un vīns. un daudz cigarešu. un daudz sarunu. tik lieliski. un viņa ir palikusi tik reāla, nu, ne tāda 'pa mākoņiem' kā agrāk. tgd tik daudz vairāk saprotu viņas domu gājienus un tādā garā. un saskan mums visādas lietiņas un nieciņi. nenormāls prieks. jā, un tad es nokavēju pēdējo 5to tramvaju uz centru, taču mani izglāba 4ais. bet, sasodīts, visas trešdienas tādas, lūdzu. tad nedēļa kļūst vairāk paciešama.
un es sapratu, ka atrast dzīvokli un dzīvot nav nemaz tik sarežģīti, un cilvēki tiešām spēj to darīt. mans 'must do' saraksta pirmais punkts- sameklē dzīvokli, kuce!
labi, laikam jāskrien uz skolu. esmu enerģijas lādiņš.

Sun, 27 Feb 2011 19:02:46 GMT

neciešu savu sievišķīgo, pārāk emocionālo pusi, tiešām. nu tā, ka aknās sēž.
bet, ziniet, viltus breikapiem mums parasti ir lieli plusi- pēc tiem vienmēr attiecības ir par 100% labākas, jaukākas un tā tālāk, un arī guļamistabā ir visādi prieki. nedrīkst tikai pierasti, citādi tas vairs nebūs veselīgi.

brūce

Sun, 20 Feb 2011 09:43:23 GMT

jūtos tukša, tāda pilnīgi iztukšota. zini, ir tā, ka vispār nav nekādu emociju. esmu apnikusi sev un, nešaubos, ka arī viņam. es negribu mocīt divus cilvēkus vienlaicīgi, pietiek jau ar sevi pašu.

Thu, 17 Feb 2011 06:53:08 GMT

man nav gluži labs noskaņojums, bet iztikt var. piezvanīja biedrs, pateica, lai velku savu resno dirsu uz skolu un es tā arī darīšu.
gribas pīpēt, naudas nav, riebjas ēst, iztīrīt zobus!
labrīt

breikdavns

Mon, 14 Feb 2011 20:14:35 GMT

yo, visusvētie mīlētāji un tie, kas ienīst šo dienu! nav jau tā, ka man pašai baigi patīk, bet tagad es jūtos labi.
šī bija viena megaslikta diena. gandrīz salauzu roku, pārkodu sev vēnas un sadauzīju savu laptopu. jā, es mēdzu sadusmoties ļoti. šodien bija tāda histērijas lēkmīte, hihi. bet tagad es iemācījos uzlikt mīksto. vai arī man vienkārši sāp galva no raudāšanas un nav vairs spēka dusmoties.
bet jā, tā sasodītā vidusskola beidz mani nost un es no sirds nolādu tos, kuri izdomāja nepareizu izglītības sistēmu (eu,bet baigi sāp galva). it kā jau muļķīgi, es zinu, ja, tā ir tikai vidusskola, lielās moku mokas vēl tikai priekšā, bet, tad, kad es mācīšos un darīšu to, kas man reāli patīk, es apsolos nečīkstēt! šobrīd man ir sajūta, ka es izciešu nāvessodu pirms atpestīšanas.
un ziniet, es vairs nekad nezvanīšu savam vīrietim, kad būšu tuvu asaru jūrai. tas visu tikai pasliktina. jā, esmu ņuņņa, man viņš ellīgi pietrūkst jau pēc aptuveni 10 kopā nepavadītām stundām. viss ir daudz vienkāršāk, ja es tajā brīdī guļu, nevis sēžu nomodā un gaidu, kad viņš būs atpakaļ.
ārā ir kaut kādas šausmas, nu briesmīgs aukstums. kurbulēju krāsniņu visu dienu, bet vēl nav tik silts, kā man gribētos.
viss, man vajag dušu. pilnīgi kauns paliek iedomājoties, kad tur pēdējoreiz biju!

Mon, 07 Feb 2011 14:59:15 GMT

pizdu visu! nē, bet tiešām. esmu normāli nikna. kroplā skola!
un, bļeģ, tā nolādētā rudmate. man reizēm besī jau tas vien, ka viņa vispār dzīvo. man besī, besī, besī, besī! es varētu kaut ko šobrīd uzspridzināt!
laikam iešu paraudāt

Sun, 06 Feb 2011 13:24:45 GMT

labrīīīīt!
čakarēju vīrietim prātu visu rītu, bet tagad, kad viņš ir aizgājis, ir baigi labi. protams, nejauki no manas puses, bet es dusmojos par muļķīgām lietām. ATKAL
bet ne par to ir stāsts...
pāris dienas atpakaļ atradu jauku dzīvoklīti Mežparkā. par saprātīgu cenu. patīk man tas galvenokārt tikai sarkanās vannas istabas dēļ. bet nu, dievīga vannas istaba! neesmu vēl parādījusi savam vīrietim, visu laiku aizmirstas, bet gan jau.
jāraksta tas sasodītais darbs, bet, redz, mans vīrietis atkal izrādās lielisks, jo sarakstīja man visu pa plāna punktiem, kas jādara.
šodien maza saruna par bēbjiem sanāca. negribu es mazu kakājošo brīnumu vēl kādus 5-6 gadus. bet kas zin, maybe one day...
vakar bijām sveikt krusttēvu un krustmāti 50ajā jubilejā. veci mani vecīši. sapratu, ka man Allaži ir megamīļi. ja nebūtu es lielpilsētas cilvēks, ļoti labprāt tur dzīvotu. tāds miers un klusums. tikai tādās mazpilsētās mani kaitina tas, ka visi visus pazīst un visi par visiem runā.
bet kopumā brīvdienas sanāca tādas jaukas. ģimeniskas. un tante Jautrīte joprojām ir smieklīga, pat ar visiem saviem 60 gadiem. man šķiet, ka tas cilvēks nekad nenoveco. protams, visas krunkas un grumbas ir, bet prāts tāds salīdzinoši svaigs.
un šonedēļ nestrādāju. varēju gan savu laiku izmantot lietderīgāk par pierīšanos pie radiem un hokeja spēlēšanu ar brālēnu sīčiem, bet bija jauki. esmu tik ļoti pieradusi, ka man vienmēr piešuj aukles lomu.
naudas trūkums jūtams. un nākamnedēļ atkal nesanāks strādāt, jo prazdņiks gaidāms. lai gan par to vēl tiek domāts, jo 10ls nenāktu par ļaunu. un jebkurā gadījumā- kurš sāk dzert ātrāk par sešiem vakarā? nu labi, mani radi, jā, bet viņiem ir īpašas attiecības ar alkoholu...

Mon, 31 Jan 2011 12:37:12 GMT

sveikiņi. baigais miers šodien. ārā ir ellīgi skaisti un tā vien liekas, ka grēks sēdēt iekšā. bet te arī ir skaisti.
šorīt tā līdz galam sapratu, ka man ir vieglāk pamosties, ja viņš ir blakus. laikam kaut kāda atbildības sajūta vai kā. es ceru, ka tā būs arī vēlāk, vasarā, kad dzīvosim kopā. un es tik ļoti gribu dzīvot kopā. iedomājos mūsu (ak kungs, jā, MŪSU) mazo dzīvoklīti ar milzu matraci uz zemes un viss. tāds galīgs prieciņš sirdī, kad par to iedomājas

Sat, 29 Jan 2011 12:06:35 GMT

yo!
haha, es tiešām nezinu, ko meklēju cibā, bet varbūt kaut ko atradīšu. nē, nu patiesībā jau es nemeklēju.
kaut kā ļoti pierasts pie bloga iekš citurienes, sajūta it kā es kādu krāptu, bet man ir ļoti apnicis rakstīt tur. vēl man ir jocīga sajūta, jo iekš šīs mīlīgās lapas vienmēr lasīts tikai skaists un inteliģents teksts, bet manējais ne tuvu nav tāds un nekad nebūs. jēziņ, es jau te ar saviem kompleksiem visu piegrūžu.
bet jā, šodien viss ir tā jauki un mierīgi. ārā ir gandrīz silts un humanā viss par vienu latu. aizej, papriecē sevi ar tik izdevīgiem pirkumiem (lai gan var arī mazliet paciesties un sagaidīt tās maģiskās dienas, kad tur viss ir par 50 santīmiem. vai 30)
man laikam ir jāstrādā, bet, zini, sēžot salonā, kad te ir lielāks miers un klusums kā kapos, tad īsti nesaproti, ko iesākt, ko īsti strādāt. nav jau slikti, ja tikai vairāk maksātu. laikam kaut kāda mūžīgā lielummānija. makaronus es arī nevaru mazliet uzvārīt, uzreiz vajag spaini!