mazacuuka

pretzel @ 6:58am: gunāriem šodien vārda diena. gunāronkulis bija manas vecmāmiņas māsas vīrs, mežsargs, mednieks, mēs vasarās tur braucām padzīvoties. valkas pusē tas bija. gunāronkuls bija man ļoti mīļš cilvēks. mācīja man, ka ēst visu ar pirkstiem, nevis ar dakšiņu vai karoti, ir daudz, daudz garšīgāk. vienreiz viņš no skapja izvilka lelli -marioneti - ar kustīgiem diedziņiem veikliem pirkstiem parādīja, kā ar to apieties. man mute bija vaļā. es pēc tam mēģināju pati, bet viss tikai samudžinājās. vēl tur bija pulkstenis pie sienas ar dzeguzi, kas katru stundu nozvanot iekūkojās. bieži braucām uz mežu, jo gunāronkulis visas labākās sēņu un ogu vietas zināja. suņi bija džeris un reris. es tagad vairs neatceros, kurš no suņiem ar gunāronkuli runājās. "nu, kas notika mājās, kamēr mēs bijām prom?" un reris vai džeris visu, ko zināja stāstīt, izstāstīja.

pretzel @ 4:28am: vakar uz dullo viss, tāpēc sanāca labāk, kā jebkad būtu izplānojusi. šķīros no aptuveni puses matu garuma. esmu īsa un konkrēta tagad. kad uz sevi paskatos, man liekas, ka esmu drusciņ kā tā meitene, kas garlaikoti salīkusi pār galdu, kas pārklāts ar tuksneša smilšu krāsas galdautu, virs kura šur tur izkārtotas kamieļu figūriņas (alisei mediņai ir tāda glezna, kas man diemžēl neatrodas nekur). bet, jā. es pat neko nepateicu. un man neko nepaskaidroja. es pat iepīkstēties, ka sliktāk jau nebūs, nepaspēju, kad tas bija viss, atā, mati. to pirmā brīža sajūtu nevar izstāstīt. tā, it kā kāds būtu visu salicis pa punktiem - pirmkārt, otrkārt. man ir bijuši īsāki mati, bet ne tik īsi kā tagad. tagad man kaut kādu tipa dyson vaig. lai gan vēl vairāk man pašai sevi mierā likt vaig. pirmdienaaaaaah - un viss ir atkal puslīdz.

govs @ 2:17am: protu liet
un ieliet

govs @ 2:07am: tūlīt jāceļas

govs @ 2:04am: /

govs @ 1:59am: /

govs @ 1:44am: cik tad ilgi varu būt zāļu pudelīte.

govs @ 1:34am: /

gailis @ 10:07pm: nemaz neskaties
neiekāro
neiemīlies
Antonija savos
Silmačos
sēž
un nekur neies

gailis @ 10:02pm: sērkociņš
brīnumsvece
dzirksteles
Dzirkstīte dzirkstī
mūžīgie svētki
pagātnes rēgi
zem dievkociņa

gailis @ 4:55pm: visi nokārtosies

gailis @ 3:58pm: nav ko iejūgties, tā var nojūgties

gailis @ 3:50pm: jā, tā ir!
gan jau ka negrib šmorēt un bonierēt

gailis @ 3:39pm: Antai kliba gaita
skāde mugurā
cēla pūra lādi
tagad baigie sūdi
varbūt visu pūru
jāatdod būs ārstam
tad jau tiešām Antu
neviens neprecēs

govs @ 12:11pm: kàdreiz domáju, ka te dzied par zvèru

https://youtu.be/Jb9N_zQh5o8

gailis @ 9:10am: pretcel, cietuma frizūru nē, bet īss matu griezums tev piestàvètu labaak

gailis @ 9:01am: btw, kad rakstīju par Armandu, man pat nebija galvā neviens konkrēts Armands. Kad rakstu dzejojumus, vispirms "ieeju seví" un ieraugu animāciju.

un patiešām, cik Armandus zinu, visi ir vai bija ar alko uz "tu".

pretzel @ 7:46am: šorīt kaut kāds tāds sarežģīts tas smīns mums te visiem, ko. man arī, man arī. ko nesanāk tik viegli vis nozūmēt. varbūt tā tagad būs vienmēr. ir grūti nedomāt, ka tā nebūs vienmēr.

wait... where was I.... what was I thinking...

these are a few of my favourite things: https://www.youtube.com/watch?v=fFvn1AD0dZM

pretzel @ 6:14am: bet es. bet es domās atgriežos pie nesen veikalā redzētas būtnes vai varbūt drīzāk parādības ar buzz cut. viņa tik skaista likās. garos svārkos, no kuru apakšas rēgojās masīvi, no trauslā koptēla ārā lecoši zābaki, pāri milzu melns mētelis, ar panku auskariem, gara auguma, ko vēl garāku darīja šī viņas pastiepšanās pēc augšējā plauktā izvietotajām lācīša ķepainīša šokolādēm. viņa paņēma trīs tādas tāfelītes. šorīt skatos uz matu griežamajām mašīnītēm. domāju pati par savu prison break. jūs kādreiz esat bijuši maldīvu salās lietus sezonā? es arī ne. tātad mēs visi tur reiz nokļūsim. vējš dauzīs pret māju logu slēģus un biezo, kā ar atmiņām pārpildīto gaisu lēni kuls pie griestiem pieriktēts ventilators. būs forši, būs chill. ;)

govs @ 11:17pm: m00000000000000

mazacuuka @ 10:44pm: KVIIIIII8IIIIIIIIIIIIIIIIIIKVIIIIIIIIIIIIIIKVIIIIIIIIIII

gailis @ 10:17pm: dzejolis par Nikolaju inspired by precelis, bet stāsts ir par mani

govs @ 9:28pm: esmu trakuļa menedžere vai asistente

pretzel @ 8:58pm: Jūs neviens neko neziniet. Ne par mani, ne par manu dzīvi. You think you know - but you have no idea.

Lūdzu, ticiet - man gan par Jums visiem šeit, kas rakstiet te katrs savu sūdu, nospļauties.

Ziniet, ko Ravēls par Bolero teica? "Diemžēl tā nav mūzika."

gailis @ 4:38pm: romantiskā randiņā
pie operas
siltā vasaras vakarā
puķes strūklakā dejoja
bet Nikolaja pirksti
meklēja viņas rīkli
lai žņaugtu
"kā tu tā vari?"