24. Oktobris 2005

• 24.10.05 09:57
• ir cilvēki, kuriem ir spēja likt Tev justies muļķīgam un nesaprātīgam un brīžam pat vairāk kā tizlam...un neizdarīgam.
  ai, traki ir tad, ja šis cilvēks ir klientu, sadarbības partneru kontaktpersona. nekāds ne šiška, vien parasts izpilddarbinieks, ar kuru teju vai dienndienā jākontaktējas, jo viss šajā etapā iet šķībi. pēc sarunas
  ar tādu vien sarauc pieri neizpratnes pilnā grimasē, uz brīdi apmulsti, ironiski novīpsnā, it kā ne aizskarts, bet vēl it ka neticot, ka tā cilvēki kontaktējas darba sfērā...
  un jūties dumjš. un tas tevi pārsteidz, šī dumjā sajūta uz pašas šķietami allaž prātīgā un apķērīgā fona...
  un tā katreiz no jauna. kad it kā jau esi apradis ar šo attieksmi, tā pārsteidz atkal un atkal...
  Taču šorīt, lūdzu,
  aiziet.
  esi nelaipna, esi nepieklājīga
  dari tā, jā
  liec man justies muļķīgai
  nekorekti, nepabeidzot sarunu, noliec klausuli
  nekur jau tu neliksies.
  pārstrādinātā
  un es ar ne ...
  
  tikai interesanti, vai tādi ļaudis no tā pārtiek?
• 0 rakstair doma

• 24.10.05 17:08
• es inficējos ar Rudeni
  Rudens uzdzen melanholiju
  identificējos/personificējos
  ar zaļgani brūnām
  dzeltenām un zeltainām lapām
  uz mitra melna asfalta
  un pelēka peļkaina betona
  kritušām...
• 0 rakstair doma

• 24.10.05 17:32
• posmota neatkarības sajūta
• 0 rakstair doma