6. Jūlijs 2005

• 6.7.05 14:12
• lietus īsajā starplaikā aizskrej uz bodi(pusdienlaiks taču)
  caur veikala skatlogiem noskaties pēkšņi uznākušajā šļūdonī, noklausies blīkš, blākš, un pavisam tuvējo pērkona bladāc! uzroti džinsas kādu gabalu zem ceļa, noauj kurpes un izdomā iet līdz kafejnīcai(apsolījies kolēģei atnest ko ēdamu līdznesama traukā) un tu izej no patvēruma peļķēm plakšķot zem pēdām un pilieniem viegli glāstoši skarot puspliko muguru. paņem sainīti un caur ūdeni līdz potītēm pacilāti dejo uz darbu atpakaļ. basas kājas ofisa priekšnams nav redzējis, šķietas...bet tu tik ej tālāk, aplaimo kādu ar pusdienām, tad iecel pēdas pa vienai vien augstajā izlietnē, noskalo, apģērb kurpes. un... nu ir zvērīgi labi, ja:)
• 1 rakstair doma

• 6.7.05 14:27
• un man liekas, ka daži ar to dzēšanos āra laikpalaikam tik koķetē...
• 0 rakstair doma