16. Jūnijs 2005

• 16.6.05 11:56
• visu rīta cēlienu svaigi sazārdots siens līda pa logu taisni iekšā. un jasmīni, rododendri un vēl kaut kādi neapzināti ziedkrūmi pakaļ.
  un tad svaigi cirstas meijas...jauni bērziņi, ozoli un pļavas puķes...
  un saule zenītā... un iedomājoties šos vārdus- saule zenītā, atceros citātiņu, ko skolaslaikā atzīmēju poētiskajam stilam par paraugu iz pirmsjāņu sagatavošanās pasākumiem Akuratera "Kalpa zēna vasarā"...Un sagribējās tādu sauli zenītā un riktīgu raušanos ar sienu, un vasaras darba sviedrus... un pēčāki ūdeni padzerties no akas tikko izvilkta spaiņa...un vakarā uz siena, kas čab zem auss... un vienas vasaras mīlestību...līdz rudenim, līdz ābolu laikam...
• 2 rakstair doma