19. Janvāris 2005

• 19.1.05 16:47
• ĀRPRĀC! kā sakārojās gleznot.
  meties man pa pēdām žūstošas eļļas krāsas un gruntēta audekla tvīskmīgais aromāts!
  kā, kā, KĀ gan esmu varējusi tik nežēlīgi ilgi noturēties to nedarījusi?
  dzīvē visdrīzāk ka pietrūcies krāsainības, jo kārojas kodīgi/ēdīgi spilgtus vai saulainus toņus triept, ziest, smērēt, ķellēt, skrāpēt un ko tik vēl ar tiem nedarīt...
  bet zinu/atminos/, ka mūza parasti ir tik trausla, ka neiztur krāmēšanos un kārtošanos ar visiem šiem ķeļļiem... aizlaižas
  vienkāršāk būtu akrils?
• 6 rakstair doma