1. Augusts 2004

• banāli, bet dzīvot tomēr ir skaisti :)
• 1.8.04 22:33
• ai,lauki, lauki.
  Pienācis tāds laiks, kad
  brauciens uz manu lauku kapusvētku ļaužu sanākšanu nekretinizē, bet piepilda ar enerģiju un... laipnību(nezinu pat, kā nosaukt to sajūtu, kas radusies pēc visām tām pasēdēšanām kapiņos. Vispirms jau aprunāšanās ar vecmāmuļām, tad pasēdēšana ar šovasar glabāta, vecāku sena, pēdējā laikā nodzērušā drauga ģimeni..tā jocīgi. dikti. kad atceros, kā rudenī, tēta pussimts jubilejā, atradis dzirdīgas ausis, tas pats no bērnu dienām arī man zināmais vīrs, iedzēruša cilvēka atklātībā uzticēja savus krenķus.. un vairs nav.
  
  it kā ne tik sen, bet laikam tomēr ilgi neesmu bijusi tur, ārā no Rīgas ierastā ritma. paskatījusies citām acīm uz visu. un šis ir bijis pats ītākais laiks, kad tur atkal pabūt- sajust atkal to labo, to bērnības nošķirtību no visa traumējošā ārpus- no
  ārpasaules, zināt katru cilvēku miestā, redzēt ikdienā nepamanāmas izmaiņas, bērnus, kas paaugušies..ļoti daudz labu noskaņu no šīm dienām un domu, ko pārdomāt.
  piepildījums un jauns sākums nedēļai šeit. vismaz šobrīd tā liekas :)
• 0 rakstair doma