16. Jūlijs 2004

• un te nu es esmu
• 16.7.04 10:40
• ai,
  sagurums jau no rīta... bet šodien vismaz, atšķirībā no
  vakardienas, kaut kur prāta dziļumos pavīd gaiša doma, kas sliecas pāraugt apņēmībā- neļauties tam jau-no-rīta-piekusumam...
  Vot, tā arī darīšu- neļaušos!
  Jūs vēl redzēsiet mani dancojam! :)
• 3 rakstair doma

• 16.7.04 12:31
• iekšķīgi ielietojam pāris kubiku melnas šokolādes ar brūnu pildījumu,/apakš/tasīti melnas kafijas...turpinājumā sekojošs iepīpējiens, ārā izskrējiens, vēja pūsmas sejā dabūjiens, saules iespīdējiens acī un vasarraibuma atstājiens uz vaigugala (nez vai tik ātri paspēja?) ..un aiziet, lēdijas un džentlmeņi- dzīvesprieks iegūst kontrolējamus vēdreapļojamos, dupāgrozāmos, ausukustināmos un acu negausīgi mirkšķināmos (tiklab, un ne tikvien, kā arī) skropstu plivināmos apmērus : )
• 5 rakstair doma