vai tev viss kārtībā?
godīgi sakot-nē..
tieši tā,un bezjēgā nav zināms ko tālaķ..
gribu kakao,un es šodien uz tevi ļoti dusmojos,tu amni esi ļoti pievīlis,tik tiešām,vēl vairāk tu to nevar'ji izdarīt..e.s vsp nezinu vai man tev vairāk ticēt,ja tu dari tā kā šobrīd..
vai es ticu,ak tu šovakar vēl atbrauksi?laikam jau ka nē,kaut es to gribētu...bet gribētu zināt arī kur tu īsti esi...bet tu jau neatbildi,tev jaušovakar ir vng..
baidos,no kaut kā ļoti baidos..tie vārdi,ak tu ssaki ka tu mani mīli,vairs nesakn tik pārliecinoši,tas viss tomēr ir tik smagi...negribu tevi pazaudēt...un mīlestības vēstules s sen jau vairs nerakstu,jo tev tās šķiet bezjēdzīgas...tu pat nespēj pierādīt ka mīli,nu nespēj,jo tā attiecies pret mani...
mjām,no tā visa nav jēgas,nu kur vairs?..
vnk,kāda ir attieksme?
tev patiktu,aj es pret tevi tā attiektos?
tu teiksi-tu pret mani nekad tā nespētu attiekties..vai ne?

es šodien skatījos mulenrūžu...un raudāju..
tieši šodien,tās vsas sajūtas,ka vnk pietrukt,ka nav blakus un tas viss tik galīgi garām,un tieši šodien slēgājor tv kanālus atrodas tieši mulenrūža un man nav spēka pārslēgt...tik jauka,patiesa...un tik ļoti liek aizdomāties,neiznu savāda sajūta..
nekas,viss taču būs kārt'bā vai ne?
tu taču domā tapat kā es?
es ļoti labi apzinos,ka...
aij
es gribu atpakaļ veco labo AGu,tgd un tulīt,to mazo piemīlīgo un naivo bērnu,jo tā dzīvot bija labāk.bija?īsti vairs nezinu,ebt lai paliek,es vng gribu viņu atpakaļ..tiešm,no visas sirds...to,kas es biju pirms laika,jo tad viss bija savādāk..
es neemsu ne bēdīga ne skumīga,es vnk kavējos mīļās atmiņās,un man ir labi..
bet es vng ienīstu vakardienu,bezjēdzīgs strīs un visi vnk-pazūdat!!!projām,bet ne vienmēr notiek tā kā mēs vļētos,lai kā arī būtu,vnm kkas ir savādāk...
piedod,bet laiks iet,un cilvēki mainās,un šoreiz es to skau pati sev..

*Visaugstākā laime,ko cilvēks var gūt ir mīlēt un mīlētm būt

*Lai būtu kā būdams
lai notiktu kā notikdams
es tevi mīlēšu līdz savai nāves stundai...

trīs dienas ar zīmēšanas papītu un zīmuli,kārtējās trīs dienas bez tevis,labi lai paliek,nav jau ko..
tiešām lai šoriez paliek..
nekas dizī labs galvā nenāk,un lai tā arī būtu
šodien meš samierinamies apr vius
par to,ka sāp
par to ka mēs smaidam
par to kā šodien ir 5diena..
lai paliek,aiz durvīm,lai sapūst tur..
viss tas,kam tur vajag palikt
viss,ko es šorīt gribu aprakt..
lai tā būtu,lai paliek tieši tā un ne savādāk..
esmu aizvainota,uz tevi,paldies!..
bet neko citu jau nevarēja gaidīt..
un tu..
tu aizmirsi
jā,vnk tā,tu aizmirsi,solīji bet aizmirsi,aju agājusi vairāk kā nedēļa,un tu aizmirsi!...
nejau tas,ka man kko vajag vai kā,bet tu solīji un aizmirsi,un tā bija lieta,ko es gaidīju visviarāk..
tu atcerēsies?šauos..
neiznu,vai pašam nav svavādi kko tādu aizmirst...
man būtu kauns,jā liekas,ka tā to gan varētu nosaukt..
vēsture atkārtojas,un tapēc mēs neraksta jaunu vēstures grāmatu,mēs vnk to turpinam ar atkārtotiem notikumiem.
pie vellna!
tas nebija jauki!
un vai kārtyējo reizi,man par kko būtu jābrīnās?domāju,ka nē..
lai palike,viss ir tavā ziņā...
šoreiz es tev kkā nespēju uzticēties,nu vnk nevaru..
kaut vai nosodi mani par to,bet ja tu acīs nespēj pateikt,to kā ir..
ja tu nespēj ieskatīties acīs un bez smiekliem pateikt patiesību...nu piedod,man zūd ticība..
tas nenozīmē,ka es būšu tāda pati..
galīgi nē!
jo es neemu tu!
un man to nevajag,tiešām nevajag,jo liekas atšķīrībā no tevis,man to nevajag!!
vai varbūt tomēr?
nē,man ir sava pārliecība..
un tu izmainīji manu pasauli..
un mani ir labi ar tādu kāda viņa ir!
citreiz,nespēju noticēt..
kā tgd..
vnk nespēju..
jo uzskati savādāki,domas arī..
bet lai paliek
bāc lai atkal tas viss paliek aiz durvīm..
turpinam?
labāk?
bet tu jau nepiekāpies,lia kā es censtos..
zini?
tu uzvedies ka bērnudārza bērns..
ar sav taisnību..
kaitinosi?
jā pat ļoti...jo ir jāiemācās pastāvēt par sevi,.nevis idomājoties to kā nav..
bet tu nemāki!
dzīv izmācīs?
cerēsim..
bet cerība jau ir muļķa mierinājums...
mums ir savādāki uzskati un pie tā šodien arī paliksim?..
jā,lai paliek..
lai paliek aiz aizslēgtām durvīm..
pirmais vērsi vaļā?
cerēsim....

un kārtējo reizi viņa darina asaru krelles..
un kārtējo reizi nav tā kā vajdzētu būt..
un kārtējo reizi ir diezgan čābīgi..

nav ne jausmas ko teikt,bet zinu,ka tā nvajadzēja,viss vnk iet atpakaļ,viss griežās vecajās sliedēs,un ir jūtasms,ka nav labi,lai ko teiktu citu..
nebij patīkami atrastto zilumu,un tev pat ir vng,ko un kā es domāju..tu vnk ceri,ka viss tik vienkārši arī beigsies,bet zini,tā nu gan kkā nebūs...neiznu,kapēc.
gribas pie gulbīšo,bt nav naudiņas pat ceļam,ar ritnei pārāk tālu..
akut kau,es vnk spētu!..
bet leikas,ka nostrādā,es negirub,nevis es nespēju...jo visu aju var ja jau tikai grib..
ja,girib vnk lasi,un priecāhjies,kā kārtējo reizi esi sapisis manu dienu,un to ka es zinu,ka tu tāpatām neko nemainīsi,jo tev vng ir pilģii un galīgi vng!!
brauc,un strādā savā darbā,kas amni tik ļoti iepriecina,ka pēc tam tu esi vnk vislielākais kretīns uz zemes!
lasi,un priecājies,ka es pašlaik,nevaru apteikt neko,labu,vnk lasi un priecājies!!
ja es teiktu,ka man ir vng,tad es melotu!!!
jā,es meloju,bet šodien sev!..
johaidī,pabojā,man vļe kādu dienu,tā jau laiame plūst pāri malām,un laikam,ka man viņas ir tik daudz,ka katru mirkli tu vari bojāt pēc savām iegribām!...

es vnk bezjebkāda īpaša iemesla ienīstu šodienu,varbūt pat neienīstu,bet tā sanāk..
jaohaidī,savāda sajūta...
nē!es neienīstu šodienu,mani vnk kaitina tā situācija...tu aizmirsi pateikt,nē,un amn te tgd ir jāsēž mājās vienai,domā ka mani šaumsmīgi iepriecina tas ka tu tur strādā?atbildēštu tavā vietā-nē!nejau tas,ak neredzēšu vairākas dienas vai kā,vnk tas KUR tu strādā,un tu pat nepapūlies lai šovakar būtu ar mani...mīļi..un,kā vnm,es neko nevaru pateikt,kā vnm es klusēju,un es vnk mājās viena pati!
labi,nesūdzēšo,bezjēgā tāpat!..
atkal,vnk tas-ka nav nekam jēga,vnk šoreiz nav moticāvijas kko darīt,jēga ir bet motivācijas nav..
un tā lai arī paliek..
un,ko es darīšu visas tās dienas?ko?...
nezinu!
un tevi arī tas nekrata,nu labi manis pēc...
ceru,ak neatceries,ka iedevu tev šo lapu,ja atceries,lasi vien,man ir vng..
viss,man šodienai pietiek!
kaut es tās trīs dienas vnk nogulētu,un viss būtu kārtībā!
joahaidī....

tik,vienkārši,ka tikai gribas šovakar runāt par lietām,kas mums ir aiz tabu...par tiem tekstiem,notikumiem,domām,izdarībām un sajūtām...nedēļā atradīsisies viena lieta,ko meš ar tevi noliekam paluktiņā ar uztaxtu-ar tabu,šo neaiztikt.
un,necilājam to vairs nekad,ja cilājam,tad īpašos gadījumos,vai tikai tad kad tas vairs nav aizķēries sirsniņā,tikai jautājums-tā ir labāk.un mana atbilde-manuprāt jā.
lai paliek plauktiņā un kad vajadzēs,tad pārcilās.....,jo katram jau ir savs skelets skapī.
*savāds sapnis,naktī,ebt par to es klusēšu,šaubos vai vēlos kko tādu piedzīvot..un kapec tu vairs neraksti dienssgrāmatas?..
eh,man vnk gribas pakavēties atmiņās,bet nejau lai raudātu,bet vnk ali pasmaidītu,pakavēties tajās jaukajās un mīļajās atmiņās...par ko?nezinu,vnk par pagājušo laiku..
šis vakars ir mans,lai ko tu teiktu,man ir sajūta ka tas ir mans..ar atmiņām,dažu paslēptu smaidu un tik sasodīti lielu prieku tur iekšā...tur sirsniņā..
vēl,nekad tādu sajūtu,kā pašlaik,jo gribas kligt-ir dirsā,bet man ir labi...(!!)...
un es gribu atrast to dziesmu,ja tikai es zinātu kā viņu sauc,ja tikai zinātu,bet es veltīu to tev,jā tieši tev,jo man tevi pietrūks,pietrūks tā kāda tu biji...tiešām..un lai kā būtu viņš tevi nekad nemīlēs tik ļoti un tā kā es...gaisabalonā uz parīzi,ja vienes spētu tevi nozagt..
eh..viena nopūta,un ir savādi,vajag tikai gribēt kaut ko mainīt..uz priekšu,johaidī....
nolikt plauktiņā lai sažūst..lai noglabājās tā ka vairs nevar atrast...nekad,uz mūžu

*jēj,laikma,pa traki gariem laikiem šiet būs sakrīgi pirecīgs ieraksts...
vnk,kkas iedvesmoja.kas?nav ne jausmas,bet es smaidu un tik tik ļoti smaidu.
laukos...mm,dievīgas brīvdienas.vnk iemācījos tur nedomāt ne par ko-man nebija nevienas problēmas,nevienas liekas domas,nekā...savā ziņā žēl,ka esmu mājās,jo tur tiešām bija labi...jo šiet,atkal tā steiga,tas cituācijas,tie cilvēki,un viss sākas no gala,tikai ar mazlietiņ savādākām domām..
laikma,nebija īsti gudra doma,man iedod tev šo adresi(tu jau saproti par ko es runāju),jo varbūt regulāri tiks pārbaudīti ieraksti,un es vairs tā īsti nespēšu sarakstīt visu no sirsniņas...bet,zini,atkal ir tā,ka vnk,tu jau es tas vislabākais un svarīgākais cilvēks man un tev ir tiesības visu zināt,ja tu tikai to vēlies..
un vakar tie vārdi,es tevi mīlu,nezinu pārņēma savādas sajūtas,un tas,ka enbiju tevi tik ilgi satikusi,daudzko lika man pārdomāt un saprast,un tikties ar tevi atkal,tā bija vnk brīnišķīga sajūta...un tā visa diena,ko pavadījām kopā tik ļoti savāda,bet tajā pašā laikā tik nenormāli burvīga.
zini,man tomēr ir grūti,bet man ir vng,jo ir jādzīvo tālāk,un visam vnk jātiek,pāri jo kādreiz taču būs labi,un man pat tdg neparko ir labi.nenoliedzu,ka kkur nav aizķēries kāds keņķis un lieta par ko uztraukties,bet es to nolieku plauktā lai sakalst,nav vērts turēt svaigu tādu mēslu.
sakarīgi teksti.bet mani tas šovakar nekrata.jo es smaidu,smejos,un vnk priecājos par šodienu.sen enbija tādas sajūtas.
es ceru,ka man izdosies,izdosies viss kas ir padomā,viss būs kārtībā ir tiki jāgrib,zinu vienīgi to,ka kāja paslīdēs,tas ir neizbēgami,bet tā tam arī jābūt,bet galvenais,tad vnk ir noturēties un nekrist zemā,šodien vēl vairāk mani iespaidoja mana vārda apraksts.nezinu alikam tomēr ticu tādā lietām,un bija teikt,ka man laime šūpulī iekārta...
laikam,jau tikai jāgrib,un viņa atnāks pati,un vnk jābūt laimīgai par visu ko dzīve piedāvā,gan par priekiem,gan parbēdām,vnk par visu,jo tie jau nav sūdi,kas i pašlaik(st.citu paldies vienam cilvēkam par šo tekstu)būs vēl grūtāk,un var gadīties,ka būs vēl sliktāk,tapēc vnk ir jādzīvo mirkli..

*domā,vērtē,saproti,iemācīes
*DZĪVO....

es pārāk smagi kļudījos,es domāju ka būs vieglāk,bet nē...
man vairs nav spēka...

sāpīgi,patiesi...neiznu,vakars un nu jā...nav pat īsti ko teitk,kā vnm trūks kāda daļa vārdu...kkā trūks,un kā vnm jāsaka-atkal...
bet,ko?ko,lai dara?...nav domu,nav spēka,nav patiesības..
es,negribu šodien palikt viena,bet saprotu,ka citas jeģas un izejas arī nav..lai kā gribētos,nekad jau enbūs tā kā tad..
šodien es kavējos atmiņās,labās un aļaunās...braucot ar ritneni,tās vietas ās atmiņas...bāc...nu tik sasodīti jaukas...viss,ko atceros,viss kas kopā notiek pirmo reizi,un toreiz tajā vakarā...bāc...asaras skrien acīs to visu atceroties,un tu skai,ka vairs nav mīlestības?bāc...es nesaprotu,kā?...labi,es neko neloliedzu,es nesaku,ka varbūt ir savādāk,es vnk to visu nespēju izprast..
un viņa,nu nē,kapēc?..
un kapēc ir tik daudz jautājumu,ebt nevienas pašas normālas atildes?...neiznu...nav spēka...
ienīstu 3dienas,ienīstu visu ko vien spēju..
šodien,nez kapēc aizdomājos par vērtībām,un visu paŗējo...savos 17,esmu tik drausmīgi daudzko paŗdzīvojusi,tik šuamsīgi daudz...prieka ir bijsi mazāk,un pat tas kas man ir kāds to cenšas atņēmt,bet man tik ļoto negribas neko atdot,jo man jau tā ir paŗāk amz no tā visa...par maz,lai būtu laimīga sōdien,par maz lai šovakar smaidītu...
un es neiznu,kā dživot tālāk,ko darīr,ko domāt,jo just...

kā,vnm muļķīgi aju tev akut ko rakstīt un teikt...bet žēl ka tik ātri aizgāji,būtu tev daudzko patiekusi,pārāk ātri...vnk,rīta megs vēl acīs un tizlas atmiņas...kā vnm,kad esi blakus,vārdu nav,kad neesi šeit ir pārāk grūti...
es tev nespēju,neko piespiest,nepsēju tev likt sevi mīlēt,ja tu to nedari...nespēju,bet man sāp..
noriebies,tajā visā klausīties vai ne?...man noreibies to visu rakstīt...bet,es neiznu,es kko nesaskatu neko,viens liels tukšums,un es rakstu no sirds...
zinu,ka tev tie ir tukši teksti tukši vaŗdi,ka tev pret mani vairs nav nekā..
es,apsolos vairs neraudāt,vakar vnk nespēju,jo cilvēks ko mīlu visvairāk uz pasaules,man paska,ka mīlestības vairs nav...vairs nekā nav..
šodien ir 3diena,un man nav spēka,bet es rakstu,neiznu vai vsp izlasīsi visu līdz galam..
tiek,ka tikties un visu izrunāt,liekas,ka man nav jēgas..
es niznu,aks būtu jāmaina,lia kaut kas mainīto,laikam,pagaidām,viss ir jātstāj tāat kā ir...tāda pati,puspilna krūze...bez leikiem vārdiem,tiekumiem un visa pārējā,bet man sasodīts tik ļoti sāp....
labi,nemocīšu arī tevi ar saviem tekstiem,lai paliek...jo,zinu,kā tas ir,jo tev nekur vairs neviena lieta sirdī neaizķeras,laiks rādīs kā būs...tu brauksi uz bbp,es uz laukiem,varbūt peitiks laika visu apdomāt un saprast,ja nē...dzīvosim tālāk...redzēsim...
bet šajos brīžos vivairāk rodas ajutājums-kapēc tas viss bija jātsāk novembrī?kapēc?...un atkal tā mani čakarēt katru gadu?nē!...un,es nespēju beigt rakstīt...
piedod,bet tu amn esi vissvarīgākais pasaulē...
nesaprotu,tikai kapēc taviem vecākiem ir tāda attiexme,.to es neiznu,kapēc...smagi..tiešām..
šodien,leikas,ka jau netiksmies,tas nozīme,ka rīt arī nē,un tad laikam,ak varbūt tikai 1dien,jo tev pašam nav vēlmes mani satikt,laiku pavadīt ar mani...jo vairs nekā nav,nav nekā no tā visa ko es tik ļoti sildīju un glab'ju sirsniņā...nekā nav...un nav pietiekami daudz vārdu lai to visu izteiktu,jo sāp,par spīti visam sāp...piedod...
lai dzīvo viena pati....


*un,neiasūti'ju,un paliek pie manis...nav spēka,jūtos iztukšota,nav domu,nav spēka,vairs nav nekā..pat vēlmes kaut kam,jo ir tik sasodīti smagi,un tizli....

4diena...un nez,ir itkaa jau labi...vnk ta savadi ka sakot no p-agajushas 6diens,tu nespeej neko atcreties,ko un ka esi darijis...eh,tada savada sajuta...pat nav ne jausma,sko un ka darit talak,itka sava zinja kkaa gribas vnk aizbraukt kkur talu,lai ir miers bet taja pasha lika vnk iejukt pulii..
neinzu,un ta dziesma,ju kuro dienu,un tas sarunas jau kuro dienu...savada sajuta..

lugt vel vienu lietainu dienu un iegut to neko vairak nejautajot...
ja spetu lugt ko vairak...atdot to daljinju no mansi,to labaako daljinju...ja u zinatu,ka man sap,tik tik ljoti sap...es gribu nomirt,aizmirst to visu,lai tas viss beidzas,jo man sen jau ka vairs nav speka...galigi..un man tik ljoti sap,kaut tu sapratsu,kaut tu vienreiz nemelotu...es gribu normirt..
kapec,tiek atnjemti tie cilvkei ko visvairak milam?,..vispirs tevi-cilveku,kursh man tik ljoti ticeja,kuram tik ljoti gribas piezvanit,jo vnm zinaju,ka bus labak...bet tevi vairs nav,vairs nav shiet starp mums...kapec?..
un tagad vel tevi..to daljinju no manis,to labaako...tu vel esi mans,bet sen jau nepiederi amn..tu sen vairs mani nemili...parak truli un nodrazti teksti..un paskai ka ta nav?...apgriez teoriju,ka tu mani nemili..pieradi,ka mili...esi savadak...enmelo vienreiz..
es,neiznu...tukshums,izmisuma pilns skaties debesis un lugums-neaizej,man tevi vajag...es tevi parak stipri milu..
kapec,vinji visu sajuac,kapec tu man tik daudz melo?..un kartejo reizi atbilde nav...ja ari tad,ta nav ista...un tiek meklets,bet nekad vairs netiks atrast..
es shaubs,ka kadreiz vel kaut kas manisies...tu biji/esi cilveks,ar kuru es gribjeu pavadit visu dzivi...cilveks kursh man nozimeja par visu visvairak uz hsis psaules...ebt nu,es esmu viena..viena pati shiet,un nu jau bez tevis..
un,aj tu zinatu,cik ljoti sap,bety tev aju laikam,ka tgd ari ir vienalga...laikam jau ta...neiznu...ssap..es gribu nomirt,jo es to vairs nevaru..
tikai kliegt,tikai lugt...tik sasoditi sap..
piedod,es nespeju,es nespeju neko..
nomirt...ludzu,es gribu nomirt,lai tas viss beidzas...

mazliet tejas,mazliet kaut ka vairak,lai saprastu visu parejo...
bet kartejo reizi,ir tikaiv iens lielums tukshums galvaa...
eh,man negribaa sneko vairaak teikt,gribas tikai paarcilaat bērnības bildes,lai kaut ko atcerētos..tēju,un mazliet atmiņu..
jopcik,es tevi ienīstu(!!!)....

...un man ir vienalga...
tikai šodien,vnk pārāk tizli pārmetumi,par visu,vnkk tas viss bz...
nē,viss ir kārtībā,tik tiešām...
es nezinu..
par vakardienu vsp labāk nerunāt...
un vēl tas apsjkatījums
eh...
šodien ir savādi
un es katru tiekumu rakstu savā rindīņā,
un reti,kur leiku pieturzīmes
šodien ir savāda...
neiznu..
trūkst vārdu...visam
un par to visu
nekā aju nav
viss ir labi..
tiešām
un es to solu,
nejau tikai tev...
bet šodien arī sev..
un vairs pt nav baltu paīra lapu
ir tikai šodiena...
...un rītdiena
...un amn tomēr ir vienalga...

parāk skaļi,bet man šodien patīk,divas dziesmas no Stone Sour...eh,skaļi,leikas,puse kaimiņu ir kājās,bet man ir viengla,es tiesām tā šodien gribu....papīra nazītis ar fona pēc kaut kur te pat vien mētājās,un man nav labi...man sāp,kārtējo reizi kārtējo dienu,atkal un atkal,ebt ja kāds saprastu...eh...
tik stunlbi,ak viss ir pazaud'ēts,ka kārtējo reizi šupojos šupolēsbet neiznu kurā galā un kad tieši tās mani izmetīs ārā...tāda sajūta kā ar cauru gumijas laivu jūrā...šodien man nav nekā un neiznu,kad arī būs...
par rokām,lieki neko nejautāt,tev vnk to nesaprast,jo tu tomēr nesaproti,neko no tā visa kā ir patiesībā..
un gribi zināt,kā ir patiesībā???...patiesība ir pavisam cita,kurai tu nemazam šodien nespētu noticēt,tas ir savādāk,nekā parasti,pārāk sāpīgi..šodien vari savākt,mantas,man vairs no tevis neko nevajag,jo man pārāk sāp..pārāk...es tā gribu kliegt,gribu gribu,bet tu amni nesaproti..
labi,es pati neemsu nediezin,ko labāka par tevi,bet es vismazam neesmu tāda,nu neesmu..
beidz mani vienreiz veels parāvis sāpināt,jo tu taū...tu...
un kārtējo reizi acis asarās,ebt enviena nav,un es šiet esmu viena,tev ir vienalga,akut tu tā nesaki,es neiznu tas viss ir par grūtu,par grūtu prekš mani..
palīdzat man kāds piecelties šododien,lai tieku tālāk,atrodi iemeslu rītdienai,iemeslu lai rīt varētu dzūvot tālaķ,lai būtu labāk..
ja atdrodi,zīno,jo man sāp....

ja viss tomēr būtu tik vienkārši...
bet beigās ir pārāk smagi....

mēs piederam tikai sev un viss kas ir apkārt ir tikai sapnis...taisība?neiznu,un šovakar man galīgi negribās runāt dzejā...
zini,man ir apnikušas tvas pasakas,tai meli,un tava izturēsānas..tu esi pārāk stulba,pāraāk stulba priekš mani,un es esmu preicģa ka tgd tiešām to apzinos...piedodo,bet tu enderi manā psaulē,un amn ir šausmīgi žle,ka tu tgd atrodies šiet,starp mums...iedodo,bet man nepatīk tā dzīvot..piedod bet es negribu tevi redzēt...piedodo,bet šodien esi tevi ienīstu!!!!
mjām...smaga nopūta šodien...eh,melos līdz ausīm,ir tik traki kā vēl nekad agrāk,akut es tomēr spētu saņemties,lkautes spētu arī šodien apturet laiku...bet tas ir cits stāsts...cita pasaka,un kā ja es teicu,es šodien negribu runāt dzejā..
piena pakā ir vēl amzliet piens,bet vai tas nav sarūdzis,ir pavisam cits ajutājums,mēs šovakar nespējam būt savādāki...visma ne es,es vnk to negribu...
vēl tiki dažas atmiņas par pagājušo vasaru,piedosi?jā,bet nekad neaizmirsīšu...
ja es spētu tev visu izstāstīt līdz galam būtu pavisam citādi,teiksi-patiesību?bet ja izstāstī
šu būs vēl sliktāk...labāk dzīvojam meos,akut tos galīgi nevar nosaukt par meliem,es vnk tev nestāstu to kas tev nebūtu jāuzzin...tikai ne šogad...jautāsi vai tā bija?nenoliegšu..lai kā arī būtu...

ir tikai viena diena liidz nepraatam,ir tikai viena stunda lai pazustu..
es ieniistu vakardienu,paaraak pat...neiznu kapeec,bet taa vnk ir...
nesaprotu,ka ajusm visiem savaa veidaa nav vnk zjeeel otra cilveeka?kaa juus nesaprotat ka juus vinju taadaa veidaa saapinat?..bet ziniet ko?...man bez jusm buus daudz daudz labaak...es sapratiishu,es izdomaashu,man vairs nevajag man pietiek..
ie paaraak daudz leitu kas liek just un domaat savaadaak shdoein,bet man atkal ir vng!kaut zinu,ka tgd meloju,es vng tourpinu to dariit,un vai tam ir kaada noziime?..
nee...jo manii shodien neklausaas neviens,kaa nekaa katrs tgd par sevi,tieshi taapat kaa es...
peitiek,nekaap man uz galvas!!! man ir arii sava dziive....ir?...

Sunrise Avenue - Fairytale Gone Bad

This is the end you know
Lady, the plans we had went all wrong
We ain’t nothing but fight and shout and tears

We got to a point I can’t stand
I’ve had it
to the limit; I can’t be your man
I ain’t more than a minute away from walking

We can’t cry the pain away
We can’t find a need to stay
I slowly realized there’s nothing on our side

Out of my life, Out of my mind
Out of the tears that we can’t deny
We need to swallow all our pride
And leave this mess behind
Out of my head,
Out of my bed
Out of the dreams we had,they’re bad
Tell them it’s me who made you sad
Tell them the fairytale gone bad

Another night and I bleed
They all make mistakes and so did we
But we did something we can never turn back right

Find a new one to fool
Leave and don’t look back.
I won’t follow
We have nothing left.
It’s the end of our time

We can’t cry the pain away
We can’t find a need to stay
There’s no more rabbits in my hat to make things right

Out of my life, Out of my mind
Out of the tears we can’t deny
We need to swallow all our pride
And leave the mess behind
Out of my head,
Out of my bed
Out of the dreams we had, they’re bad
Tell them it’s me who made you sad
Tell them the fairytale gone bad

Mmm paldies zakjiit!=* esmu tik priecigs ka mes izturejam sos 2 menesus kas bija labakie menesi mana muza...bucha tew dubulta,apskaawiens dubulta,miilu tewi dubultaa...=****

tie bija tavi vaardi,tie bija vaardi musm abime...atkal tad kad vbija 2 meeneshi,taada shodien...
es eniznu,ko teikt man,jo es juutos taapat,esmu te,un miilu tevi par visu vairaak uz pasaules...viss paardziivots un iozdziivots kopaa,eeel tikai amzlietinj,lai buutu...
miilu tei,tieshaam,tgd taa es varu teikt,jo taa arii ri...es neprotu savaadaak,es vnk nemazam engribu savaadaak,jo man sasodiiti labi it taa...
paldies cukurzirniit,miiu tevi ljoti..
tu shodien nopelniiji vienu pukjuzirniiti,par visu...sakraaj,tos...