24. Marts 2013

• Sajūtas.
• 24.3.13 11:51
• Tik ellīgi rauj sirdi uz pusēm. Sāp ļoti. Asaras lēni, bet nāk, jau tūlīt sāks ritēt, to zinu. Un tad neapstāsies, līdz nebūs iznākušas līdz pēdējai pilītei.
  Kad no sirds ceri uz labākiem laikiem, pienāk sāpīgie laiki. Kad apjēdz, ka laikam tomēr esi iemīlējusies, viņš mīlestības jēdzienam piešķir citu, nepozitīvu nozīmi.
  Tēt, es tagad ļoti gribētu, lai esi man blakus. Tu zinātu. Tu justu. Man ir sarežģīti bez Tevis.
  Es neticu sev. Neticu. Neticu, ka varu tā vienkārši būt un eksistēt, nemokoties, ilgāk par pāris stundām.
  Un, Tēt, lūdzu piedod vēlreiz par visu. Es zinu, ka dzirdi. Un tikpat labi zinu, ka parādīsi man, kā rīkoties šoreiz, jo viņa pasaule Tev ir tuvāka nekā man. Es nesaprotu, ļoti nesaprotu!!
  Tēt...
  Lūdzu?
• Šo ierakstu nevar komentēt.