21. Marts 2013

• Kurpnieki.
• 21.3.13 12:23
• Salīdzinoši nesen sapratu kādu vienkāršu patiesību - nevajag līst uz ceļiem dzīves dēļ, nevajag padoties, vajag tik' iet uz priekšu.
  Tad nu tūlīt dodos lejasstāvā sēdēt pie loga un lasīt grāmatas.
  Pussolis uz priekšu.
  1:0 pret likteni, manā labā.
  Ļaunākais ir gandrīz garām.
• Šo ierakstu nevar komentēt.

• Swept away.
• 21.3.13 14:06
• Es nekad, nekad neesmu spējusi sev nodarīt pāri, nodarīt sāpes. Protams, ir daudz sāpēts, bet vienkārši nevaru... Nezinu, kā tas ir - saņemt drosmi un iet, kaut sāpēs, fiziski vai morāli, vēl pie tam - skaidri zinot, kā sāpēs. Vēl es nekad neesmu spējusi būt apmierināta un stulba. Jo, manuprāt, būt akli laimīgam ir pilnīga un galīga muļķība. Un vēl - es nekad sevi neesmu tā pa īstam iemīlējusi. Varbūt tādēļ, ka pati sevi neapzinos, it īpaši šobrīd. Vienmēr ar klusu augstprātību noskatos visapkārt, bet tajā pašā laikā vienmēr esmu un būšu tā mazā meitene, kas sabruka uz vannasistabas grīdas un gribēja izrauties no VISA, kas ir apkārt, no Visuma.
  Gadi nedod gudrību, tie dod tikai zināmu čaulas biezuma palielināšanos. Un to, kas notiek iekšpus čaulas, to jau nu vari izdibināt tikai tu pats. Un ne vienmēr.
• Mūzika: The XX
• Šo ierakstu nevar komentēt.