|
Apr. 29th, 2004|09:58 pm |
Kā es priecājos, kad mani tikko pamodināja
tikai sapnis
tikai sapnis
slikts
stāvēju istabā pie loga un man pretī vārna.nepārtraukti sitās logā.acis.viņa bija kā ieurbusies.un nez kādēļ es zināju, ka tā ir vārna, kura uzbrūk cilvēkiem.aizvēru visus logus un pieteicu nevienam nevērt vaļā.bailes.vēlāk priedē, kura arī ir pie paša loga, pamanīju vīrieti ar sirmiem, lokainiem matiem.seju ne.viņš sēdēja ar muguru.apmēram trešā stāva ausgtumā.un vārna arī.līdz beigās tur bija pilns ar cilvēkiem un tādi kā pakāpieni/trepes.viņi visi tur sēdēja.riebīga sajūta, riebīga sajūta.man sāpēja galva."TEV NEVAJADZĒTU CELTIES?" |
|