|
Apr. 2nd, 2004|05:32 pm |
es smejos, es pīkstu un atkal jau smejos
un tad vēl es kliedzot
šodien man būtu noderējis skočs, ar kuru pielīmēt plakstiņus, lai nevērtos ciet
dungoju balsī -
lāpstiņu ņemšu, bedrīti izrakšu
ņemšu spainīti un smiltīm pilnu piebēršu...visi līdz, visi līdz
un ziniet man laikam ir labi
un nemanot es esmu tikusi pie īsti-nedomājošā-stāvokļa.daudzi to sauc par eksistēsānas paveidu.un es pati it kā arī.
šovakar negribas atkal kaut kur kaut ko.gribu beidzot pāršķirstīt to dzejoļgrāmatiņu, kas nu jau ir aizputējusi un otas, un krāsas, un miegu.īstenībā to pēdējo šobrīd visvairāk.
javienārānebūtuauksts
es ietu ķert sauleszaķus
aahh un mana apņemšanās nevēlas darboties
|viens čuksts virpulī| |
|