|
Jan. 27th, 2004|04:54 pm |
Nebija domas, ka tu te varētu ieklīst nebija domas, ka tu kaut ko no šeit rakstītā varētu izalsīt nebija, bet sanāca un es tā arī nesapratu, kas kļuva skaidrāks.un kas no visa tika izlvilkts.un diezin vai tas ko palīdzēja saprast. tas mani satrauc?nē!vienkārši uz kādu brīdi bija sajūta, ka ir notikusi ielaušanās tajā, kas ir mans.tajā, kas nav domāts tev. tev, tev, tev...jā, tas ir attiecināms tieši uz tevi, jo iespējams, ka tomēr atkal lasi.un kāpēc es to vispār rakstu? ak jā, dēļ tā - vakar pateiktā, es pārcilāju jau kādu laiku neaiztikto.jo diezgan ilgi es necentos mēģināt saprast/izprast/izvērtēt...es nedomāju tās domas.es vienkārši dzīvoju.tieši tā dzīvoju, jo tagad man ir tagadne.un sava veida apsolījums tam, ka tepat šajā tagadnē ir kaut kā sākums.un man ir labi.un uz doto brīdi tas man ir galvenais.un visbeidzot es smaidu! |
|