|
Apr. 3rd, 2009|07:03 pm |
|
nākot mājās no pēcpusdienas kino, es nespēju aizdzīt sajūtu, ka ir vasara. lai arī zinu, ka nav, bet tik reāli un īsti. un tas neatiet. pēc ļoti liela entuziasma un prieka, bez pamata iekšā saplūst bezizcelsmes pasaules melanholiskas skumjas. nu tās, kad gribas paņemt ričuku, uzlikt austiņās kko skaļu un braukt ātri, ātri uz priekšu. un nokratīt it visu un sākt ar jaunu sparu. jo ārā svaigums un gaišums. |
|