|
Oct. 19th, 2007|05:55 pm |
man it kā ir tik daudz laika, bet es nemāku ar to apieties.tas izkrīt arā pa kaut kādiem sazin vels kur radušiem caurumiem un pazūd un man nepietiek.vēl pagājis tikai mēnesis, bet ir jau iekrājusies čupa nepabeigtu skolas darbu, neatceros arī kad vairs pēdējo reiz zīmēju to ko vēlējos sava prieka pēc nevis tamdēļ ka tas uzdots koloristikā, kompozīcijā vai zīmēšanā, tāpat kā neatceros kad pēdējo reiz tika izlasīta kāda saturīga grāmata, uzrakstīta sen briestoša vēstule vai izmazgāta istabu grīda.
viss laiks pazūd
miegā - bet es nekad neesmu īsti izgulējusies
kopīgajos alkohola+filmu vakaros - bet es itin nemaz šā kā tā neoretējos kīnō
koloristikas un kompozīcijas darbu taisīšanā - bet tik un tā iekrājas čupa neizdarīto
puikām - bet man nav puiša
un ir rīts un turpat jau vakars un tad man gribas kliegt - nu beidz taču, kaut mazliet apstājies!
nobody knows me, nobody knows me, nobody knows me at all. |
|