|
May. 15th, 2007|10:23 pm |
|
Es nemāku pastaigāties vienatnē. Lai vazātos, man noteikti nepieciešama kompānija kaut dzīvnieciņa sastāvā. Starp soloseksu un mīlēšanos ar puiku es arī pilnīgi noteikti dodu priekšroku pēdējam. Man nepatīk reibt vienai. Man nepatīk smieties vienai. Man nepatīk aizmigt klusumā. Un reizēm liekas, ka vienatne kā tāda smacē un moka. Un taipat laikā - man dažbrīd riebjas burzma, es nevaru ciest skatīties sporta spēles kopā ar vēl kādu, kurš nav aizmidzis vai vismaz kluss. Vislabāk man patīk braukt vienai. Dziedāt vienai. Smēķēt vienai. Tas viss kaut kur līdzsvarojas. Neviens nav pašpietiekams konstanti. Nevienam nav arī tā, ka nevajag citus konstanti. Mēs visi varam visādi, visi :) |
|