| |
[Oct. 15th, 2009|06:30 pm] |
|
liekas, ka lielākā daļa manu bijušo klasesbiedru un kursabiedru ir vainu precējušies vai apbērnojušies vai arī precējušies un apbērnojušies. par to liecina draugiem.lv portāls, kur ik pa brīdim sanāk redzēt nomainītus uzvārdus vai happy parents bildes. Ko es gribu ar to teikt, ir tas, ka reizēm tas liek sajusties tā, ka es kaut ko reāli kavēju vai arī esmu stuck in a moment and can't get out of it. reāli riebjas tā sajūta |
|
|
| |
[Oct. 15th, 2009|10:42 pm] |
| [ | sajūta |
| | caurspīdīgs | ] |
| [ | skaņa |
| | kaķis | ] |
man gribas 101 lietu un tajā pat laikā itin neko. kā tas izpaužas? tā, ka it kā gribas - ballīti, cilvēkus, iepazīšanās, filmas, grāmatas, zīmēt, līmēt, draboties tur un tur, piekrist piedāvājumiem, mācīties spēlēt ģitāru, utt. Un tad, kad kaut kas no tā visa ir tūlīt realizējams, man vairs negribas. un tad liekas, ka neko negribas. ka nav jau svarīgi. ka var vienkārši sēdēt un šūt klāt lentītes visam kas pa rokai, un nevienu nesatikt un neko savādāku nedarīt. jo nav jau svarīgi. jo patiesībā jau laikam nemaz negribas. |
|
|