| |
[Nov. 28th, 2007|02:42 pm] |
|
kad es izaugšu es būšu labs cilvēks, bet pagaidām man lielā mērā patiešām vienalga. |
|
|
| |
[Nov. 28th, 2007|02:59 pm] |
|
vakar piekopu čista pohuj uzvedību.un aizgāju uz lielisku koncertu-dzejas/mūzikas vakaru.vērdiņa daiļrunība patiesi bija burvīga.tik sen nebij būts tādā tējas/spilven/kultūr pasākumā, ka uznāca sasodīta nostaļģija.tā laikam sauc sajūtu, kad liekas ieslēdz visīstākie flešbeki.skatos uz tiem cilvēkiem, kuri uz šiem pasākumiem nāca arī pirms gadiem diviem, trim, četriem.uz to, kā tiek tukšotas vīna un brendija pudeles.un uz visu to pseidointelektuālismu.mēs arī tā darījām un jutāmies it kā piedrāztu pasauli un sabiedrību.bet tas viss ir palicis tur kaut kur atpakaļ.vakar gan atkal to sajust bija ļoti patīkami lai arī es to visu vairs nevēlos. un arī sekas tam visam bija gluži identiskas vēlmēm pirms gadiem diviem. gribējās iet. klaiņot pa ielām un mazliet pasalt, nosalt un dzert šņabi, vīnu vai balzāmu. kādreiz tas bija diezgan biežs laika pavadīšanas veids un likās, ka arī ar to mēs kādam sitam pa ribām. bet patiesībā tas viss bija diezgan muļķīgi jo ko gan tas maina sabiedrībai. un tomēr jā, jā, bijām naivi un skaisti. |
|
|