| |
[Nov. 3rd, 2007|11:19 am] |
|
kas to būtu domājis, ka sniegam būs tik liels spēks.izlēcu no gultas uz viens divi trīs un tā vien gribēju kādam pateikt, cik nolāpīti nolāpīti Skaisti! |
|
|
| nē, es uzrakstīšu par šo rītu. |
[Nov. 3rd, 2007|12:12 pm] |
pamdos 11, viena pati četrdesmit kvadrātmetros.pienācu pie kompīša lai ieslēgta kaut ko muzikālu un tikai tad pa aizvērto aizkaru šķirbu pamanīju, ka ārā snieg un snieg milzu pārslām un daudz.tam sekoja bērnam līdzīga reakcija-sekundes laikā tika nokļūts pie loga, atrauti aizkari un stāvēju un likās, ka iekšā viss pārpildās.atļāvos arī izbāzt roku un noķert pāris pārslas lai tās novietotu uz mēles.šim rītam tikai skaistu mūziku!citus brīvdienrītus atgriešanās gultā notiek vairākkārtēji, bet šodien kā tika izkāpts tā atpakaļ vairs ne.siltas zeķes, apakšveļa un liels vīriešu jūrniekrekls, es devos uz virtuvi gatavot pilnvērtīgas brokastis.ar pannu, kariju, čilī un veģetārismu.jaukas pļāpas pa telefonu šiverēšanās laikā un visbeidzot brokastošana uz platās virtuves plaodzes ietinoties rūtainsegā ar kumēlīšu tējas kvantumu.jā, es jūtos laimīgi.ļot ļoti
un kabatā ielūgumi uz teātri šopēcpusdien.
un mēs viens otram esam tik daudz un mēs abi to zinam.frendšips ir daudz daudz labāks par ļubestībām un krešiem.
un man ir ziemassvētku sajūta, un gribas lai sasnieg tik daudz, ka var brist un tad uz mežu prom.
ai vispār viss ir lieliski. |
|
|