| |
[Dec. 29th, 2005|08:36 pm] |
diedzēju savu mandarīnkoka asnu zem lampas spuldzes ievīstītu avīzēs un dzijā.lasu dzejoļus un vārdus par kaijām, ausu ļipiņām un mīlošām meitenēm, kreklu aizpogāšanu, atpogāšanu.iedomājos ka bruņurupucis mani saprot, bet patiesībā viņš ir pārņemts ar salātlapām.pierakstu 'espartevidomāju' meses un švīkāju papīru,jo nekas nezīmējas.dziedu līdz par mošķiem galvās, viens divi trīs.un dzeru saldu zeemeņu tēju.
vakar man apsala lūpas
vakar bija vīns
vakar es iemīlējos vēl vairāk
zini reizēm sanāk redzēt daudz nevēlamu sapņu viena snakts laikā un pamosties pēc smiekliem ar mazliet noreibušu galvu.un tad visus pasūtīt prom.un iedomāties ka jaungadā varētu sēdēt istabā uz grīdas un triept krāsas uz papīra, dedzināt bļodā brīnumsveces un dzert gāzētu vīnu.šampanieti.vīnu.šampanieti.
bet nē.
tā nē
ielu gaismas pavedina naktstauriņus
piena paku herbāriji |
|
|