| |
[Jul. 1st, 2004|02:50 pm] |
| [ | sajūta |
| | rīts | ] |
| [ | skaņa |
| | Ryan Adams - Answering Bell | ] |
vakardien mani apciemoja sajūta.ņēma un pielipa, ka visi tie gadrīz-deviņpadsmit tomēr ir mani.un nevis sešpadsmit vai rakstāmgalds zin cik.nu jā, un bez īpaša iemesla.es tikai gribēju pateikt, ka tā savādi.
sēdēju kafeinīcā un pūšot kōlas glāzē burbuļus, nodarbojos ar grafamoniju - dienasgrāmatas aizpildīšanu.redzi tai ir īpašs bonuss, to var paņemt līdz un draudzēties gan uz soliņa, gan zālē vai vilcienā, šo jau ne.un zini jau zinu, nav būtiski.
DEPO.Skumju Akmeņi - mmm.es nezinu, kā viņai tas sanāk, bet atļaušos pielietot vārdu "dievīgi".tīk, pat ļoti tīk.un basām kājām, ne jau es, bet Helēna un kustības.un šoreiz vēl klāt arī maigi.Baloži, Baloži, ļoti žiperīgi, bet piedodiet, mana enerģija bija..nē, tās vienākrši vairs nebija.nedaudz miega turpat.
iešana
diezgan tāla
naktī pēcāk
svešs dzīvoklis
trīs stundas miega
braucam mājās
daudz vairāk miega
Labrīt!
un viss ir kārtībā.ir labi.basu kāju pirkti uz balkona klona grīdas, tur spīdinās saule.
tuesiticislīdzgalam.apsveicu!:)betmangribējāsrakstīt.iekavēts,iekavēts,vaizinies. |
|
|