| -Kuldīga- |
[May. 17th, 2004|01:36 pm] |
| [ | sajūta |
| | ViensMazsMikimaus | ] |
| [ | skaņa |
| | Baložu Pilni Pagalmi - Tavu Pēdu Dubļi | ] |
nu jā, es tur biju.un vai zini, bija sasodīti labi!
gandrīz nokavēts autobuss.divaarpus stundas ceļā, kurās es par daudz runāju.bet viņa mani pacieta.tieši tā pacieta!un mēs aizbraucām par tālu.un tad pusotra nākamā stunda tika nostaigāta.es gan nezinu cik kilometri, bet sasodīti daudz, tas gan!katrs sūtīja uz savu pusi un 118 vispār ir norakstāmi, un apmaldīties tomēr ir pat savā ziņā jautri.ja vien nebūtu smaga soma un guļammaiss, bet mērķi sasniedzām[lai arī vēlāk un tomēr].un man ļoti patika tā māja.un nav vis tā undīnveidīga.un bija sapulce un bija "vai-ne" onka un bija autobusa-bagāžnieka-brauciens uz pilskalnu un bija riču raču un bija dzejas lasījumi un bija daudz smieklu un vīrelis, kurš man solīja pankūkas un jauni cilvēki un "Ēzeļa" spēlēšana un tārpiņš guļammaisā uz grīdas, par kuru jāuztur uztraukums līdz rītam, un cepurveidīgālampa un atkal smiekli, un es nesaprotu, kā apkārt gulošie spēja turpināt sevis iesākto.un 4:00 no rīta ārā bija bieza migla un skaistais skats, ejot pāri tiltam.un makšķernieks un putns kokā, kurš bija iespaidojies-samācījies no mašīnu signalizācijām.jā, dzīva signalizācija, kura prot izpildīt nebeidzamu klāstu skaņu-trokšņu."pagātne atkārtojas"-tā es teicu, sēžot Kuldīgas autosstāvvietā puspiecos no rīta.un atkārtosies vēl.
savukārt svētdiena visa tika atvēlēta miegam.pareizāk sakot, nevis atvēlēta, bet miegs pats sarosījās.un es aizmigu visur, kur vien varēja aizmigt.
a pachemu zhuzhish, jeslji nje pchila?!m?!
o, to jau es saucu par grafomāniju! |
|
|