| |
[Feb. 5th, 2004|01:49 pm] |
sēdēju un ienīdu.man atkal parādījās roku trīcēšana.un tā dīvainā sajūta, ka es esmu apstājusies.nevar saprast, kas par laiku un nav jau arī jāsaprot.
āizgāju līdz jūrai.slapjas kājas, bet tagad vismaz ir trulums ienīšanas vietā.
blje |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2004|02:22 pm] |
|
es vēl tieši nesen nodomāju, ka acis sāk aizputēt.bet nu tās ir glābtas.un es varu secināt, ka esmu dzīva. |
|
|