| |
[Dec. 27th, 2003|01:53 pm] |
apēdu šokolādes enģelim kājas
bet domāt tās viņam tik un tā nebūtu eksistenciāli vajadzīgas
viņam kā nekā ir spārni |
|
|
| |
[Dec. 27th, 2003|11:22 pm] |
| [ | sajūta |
| | patīkams | ] |
| [ | skaņa |
| | Kaspars Dimiters | ] |
jauki,jauki,jauki!
pasaku māja.nu ir tur cita vide.nereālā.savādākā.svecītes, vīraks, mandarīni.mūzikas klausīšanās,tējas dzeršana virtuvē, tornīša meklēšana.satikti jauni cilvēki, satikti sen neredzēti cilvēki.patīkami.tik tiešām patīkami.smiekli.daudz, daudz smieklu.
jūra kā jau parasti bija skaista.balta līnija.tumsa.skaridīšana ar degošām brīnumsvecītēm pa pludmali.
ir labi.jā, pati ļoti.man bail gan to izteikt skaļi, jo ja nu nobīstas un pazūd, bet ir.
viņš cenšās, bet ar to nepietiek.es nevaru palīdzēt, viņam ir jātiek pašam ar sevi galā.un varbūt tad...es zinu, ka izskatās ļauni?bet es jau tā dodu, es dodu to iespēju.
logā mirgo eglītes atspulgs. |
|
|