| |
[Oct. 21st, 2003|12:17 pm] |
tu nevari nokrist no grīdas
un tomēr vēlies augstāk |
|
|
| |
[Oct. 21st, 2003|04:58 pm] |
| [ | sajūta |
| | hhmmm | ] |
| [ | skaņa |
| | Granātābolu namiņš | ] |
jau pietiekami ilgu laiku mēģinu uzrakstīt kaut ko līdzīgu savam pašportretam, bet tikko uzrakstītais tūlīt vien tiek aizstrīpots vai saburzīts...nu nesanāk, nesanāk! Liekas, kas ta tur, uzrakstīt kāds tu esi, bet nē...tas itin nemaz nav vienkārši, vismaz man, jo es neesmu pārliecināta, ka zinu atbildes...nu kas es esmu? cilvēks, tāds pats kā jūs, ar divām kājām, rokām, acīm, ausīm un SIRDI, nekā īpaša un tomēr tāda kā es otra nav...aarghh, pilnīg noteikt haoss galvā...ja varētu sadalīties-dubultoties, tad es spētu paskatīties no malas pati uz sevi, pavērot, varbūt tad varētu pateikt vairāk,laigan diez, jo, ko tad pārējie zin...
apsēsties.padomāt.padomāt vēl.vēl vairāk neko nesaprast.uzrakstīt.nepiekrist.ai. |
|
|
| |
[Oct. 21st, 2003|05:50 pm] |
| [ | sajūta |
| | dīvainc | ] |
| [ | skaņa |
| | Helēna | ] |
kur ir manas vilnas zeķes
salsts kājeles |
|
|