|
Feb. 3rd, 2006|12:34 am |
Pirmās asociācijas ar Treisiju ir ātras mašīnas (lai gan, ir viņai arī labākas). Šovakar braucot mājās galvā raisījās tikai viena doma - cik ļoti gribētu, lai ir vasara, cik ļoti gribētu, lai varu kādam pazvanīt un teikt:'klau,braucam šonakt uz Liepāju!' Tāpat, ceļaprieka pēc, lai saskaitītu, vai visas zvaizgnes virs liedaga ir savā vietā. Braukt ātrāk par saprašanu, kopīgi klusēt un priecāties par brīdi. Tik dikti gribējās, lai var tā! Bet nācās samierināties ar mikroautobusa šofera un vēl aptuveni 20 pasažieru klātesamību, ar radio Skonto un ikdienības nomāktu cilvēku balsīm.
Jā, Treisijas vārda redzēšana vien jau šovakar atkal trāpīja uz manas vārgākās stīgas.
Var just, ka pavasaris tuvojas, ne? Vārdu pārplūdi nevietās un nelaikos. |
|