|
Sep. 2nd, 2004|09:10 pm |
trīs dienas kā mēnesis, nē divi vai varbūt pat vairāk
sajūtas.es runāju par tām
tik daudz kā jauna, tik daudz kā jauna
ķermenis izpumpēts līdz pēdējam.nu tā, kad birst asaras.pašas no sevis
un jā, es ienīdu to "runāt palīdzošo oliņu" un apli, un sveci vidū, un tās sarunas, bet galu galā 180 grādu pagrieziens.jā, iespējams pārpīleju un īstenībā 102 grādu, bet katrā ziņā nemelošu, ja teikšu - man patika!
vilciena vagons + regejs.zini, es atkal nobijos pati no sevis, bet gan..vienkārši pārāk strauji un nepārdomāti.kā ar skapi, kuru izvanda, bet mainība un kustība takš ir laba.un ja nu gadījumā tomēr nebūs labi, tad tas nozīmē, ka nekas vēl nav beidzies.nu tas tā ar mani, starp mani un ap mani runājot
saldus |
|