|
Aug. 7th, 2004|11:57 pm |
man atkal vajag jumtus.tieši tā vajag.vienkārši sēdēt uz malas, bet tur augšā.
vajadzības, vajadzības.desmit, septiņpadmsit, trīsdesmitastoņas
un tā mūzika, ko tu man šodien iedevi.tici vai nē, bet dēļ tās uz jautājumu:"kad tu pēdējo reiz raudāji?" nu jau atbilde būtu cita
sēžot uz grīdas, es blenžu griestos un skaitu.skaitu.skaitu.lai arī labi zinu, cik to tur ir.un domājams, plastmasas zvaigznēm nav tendences pavairoties vai tieši pretēji pazust, bet tik un tā
---
rīt varēšu sabužināt viņas matus |
|