|
Jul. 17th, 2004|03:42 am |
3:00 naktī pārrodoties mājās, ir vienkārši "burvīgi" pārbīties no zemē guloša un krācoša sazin kā tumšajā kāpņutelpā.un mesties skriešiem augšā, gandrīz nokrītot un uztaisot lielu blīkšķi, pārbīties vēl vairāk, jo "ja nu es viņu tagad pamodināju!".tam sekoja izmisīga zvanīšanās pie dzīvokļa durvīm.un tad ātri ķēdi priekšā, lai nesanāk kā murgos, kur bieži vien es nespēju laicīgi pagriezt durvju atslēgu.
un vispār šovakar galvāuzvārījujaunuputru, tas tā lai smadzenēm būtu ar ko noņemties
sēdējām pie jūras.bija labi
un visa nobeigumā varat mani apsveikt, liekas, ka tagad tiešām esmu slima.un ko tas nozīmē?--->mājas un tēja.nekurnekocitu.mhm!
ārā jau paliek gaišs
.miga. |
|