25. Septembris 2005

• Opā, opā.
• 25.9.05 20:22
• Mani sauc tā un šitā. Es šobrīd rakstu visu, kas ienāk prātā un esmu narciss. Pilnībā. Klausos savu ģitārmūziku, vājo, bet man patīk. Man daudz kas patīk, akmansdievs, cik daudz. Patika, patika, patika, riebums, patika, patika, patika, neitralitāte. Neitralitāte ir slikta un jāpadara par riebumu tik ātri, cik iespējams. Akmansdievs, ko es runāju, runāju, rakstu un drukāju. Es gribu kļūt varens un nojūgties. Gribu, gribu, gribu rakstīt slimas grāmatas, kuras visi pirks un slavēs, jo es būšu varens. Kaut nojūdzies. Ir trīs vienādi personi. Dzejnieks, ārprātīgais un milošais. Iemīlējies un ārprātīgs dzejnieks ir visbīstamākais. Vēl nosmērēs tapetes ar deviņiem milimetriem. Deviņi milimetri ir deviņas desmitdaļas no viena centimetra, kas ir viena simtdaļa no metra, kas ir viena tūkstošdaļa no kilometra, kas ir viena desmittūkstošdaļa no desmittūkstoškilometru. Es mācos matemātiķu skolā, visu zinu, visu varu. Tikai man ir labi. Labi, labi. Es pirms tās klases neeksistēju. Pirms šīs. Eksistēju un biju smieklīgs. Haha. Smieties gribas. Daudzi, daudzi īsi teikumiņi. Iņš viņš. Ak jel. Es meklēju kādu, kas man uzrādītu grāmatnīcu, kurā nopirkt Freida "Sapņu interpretāciju". Man ir slimi, slimi sapņi. Interpretējami. Piemēram tas, kas norisinājās ziemā, naktī, Jelgavas ielā, parkā, tur, kur trolejbusi, auksts un tipāži lodā. Un tumsa, sniegs, ziema. Vientulība. Man bail nomirt vienam. Kā Bobijam Longam. Džonam Travoltam. Tomam Jorkam. Sufjanam Stīvensam. Sufjans, Sufjans. Sufžans. Suf. Žans. Suflieris Žans. France. Francīja. Francūzija. Wī. Oui. Oi. Sāp. Ar pudeli pa galvu un lāpstu rokās. Nodurt vienu klasesbiedru. Un pēc tam nošauties. Gribējās. Puisis pie blakus galdiņa kafejnīcā. Katru stāstu pabeidza ar "un mēs tikai sēžam un rēcam." Un smiekliem. Nošaut tādu, par spīti visam. Par spīti tam, ka labs un ģimene, un mīl, un rātns, un jauns, un daudzsološs. Man ne. Man riebums. Vai vienaldzība. Nu ja. Whatever.
• Mūzika: PAŠA.
  Garastāvoklis:: queer
• 6 rakstair doma