14. Jūnijs 2005

• Pastkartes
• 14.6.05 11:22
• Bet viņš Dainu Tēva memoriālajā dzīvoklī, kamēr gids aizrautīgi stāstīja par citu istabu un tās fiktīvo nozīmīgumu, spēlēja Krišjāņa Barona kokli.
  
  „Uldi? Nu, čau! Nepazini? Bagāts palicis? Hohoho. Kā pa dzīvi? Man arī tā pa vidam. Nu galus tak savelku kaut kā. Ā, nu vot. Man te sīkais sūdzējās par skolas virtuvi. Nu, ka jums tur piparu un visa par daudz. Saprotu, moderni tagad, bet rīkli dedzina. A es tev tos kartupeļus par velti gādāju? Tu te pagaidi, sakārto labāk biezeni, nevis te ar mērcēm āksties! Nu, padomā gan! Labi. Čau!”
• 2 rakstair doma

• Fruktozes – glikozes sīrups
• 14.6.05 22:04
• Bet viņš visu vakaru smaržoja pēc greipfrūtiem un zīmēja burtnīcā nestandarta formas nazīšus.
  
  „Tēvocīt, nopirksiet avīzi?”
  „Nu, cik maksā?”
  ”Divdesmit santīmu.”
  „Kāda lieta?.. Bet man sīknaudas nav. Un man pašam avīze jau tāda ir, pavei!”
  „Žēl…”
  „Nu, nebēdā! Cik jau esi nopelnījis?”
  „Četrdesmit santīmu.”
  „Re, kāds brašs puika! Četrdesmit santīmu. Tad jau man nav sīknaudas, bet tev ir, vai ne?”
  ”Jā, laikam tā sanāk. He!”
  „Sanāk gan. Nu tad – nopērc avīzi. Tev tak sīknauda ir! Tikai trīsdesmit santīmu. Tev vēl desmit paliks pāri!”
  „Nu… Es nezinu…”
  „Tu tak esi biznesmenis, vai ne? Nopērc.”
  „Nu, labi. Ņemiet.”
  „Paldies tev, manu zēn! Paldies.”
• 1 rakstair doma