24. Septembris 2004

• Dzeja un atziņas... Radošais periods atsākas!
• 24.9.04 22:39
• Viss šīs pasaules sirreālisms.
  
  Viss šīs pasaules sirreālisms,
  Sākot ar tapetēm manām uz sienas,
  Sākot ar Sauli, kas izgaismo dienas,
  Sākot ar atombumbu un gēniem,
  Sākot ar artērijām un vēnām,
  Sākot ar palagiem, lina un baltiem,
  Sākot ar īleniem, urbjiem un kaltiem,
  Sākot ar līķiem un bērnu sejām,
  Sākot ar dainām un tautasdejām,
  Sākot ar badu, mēri un postu,
  Sākot ar veco Liepājas ostu,
  Sākot ar uguni, sentēvu kurtu,
  Sākot ar mongoļu aitgana jurtu,
  Sākot ar britiem, frančiem un poļiem,
  Sākot ar jūrmalas baltajiem oļiem,
  Sākot ar mūziku, dzierdu ko skanam,
  Sākot ar to, ko citādi manu:
  Viss šīs pasaules sirreālisms.
  
  
  
  Es apskauju pudeli.
  Nevis tāpēc, ka to mīlu,
  Bet tāpēc, ka nav nekā cita, ko apskaut.
  
  Ja ķēde man ap kaklu ir sudraba, vai tas nozīmē, ka neesmu vergs?
  
  
  
  Mana apsūdzība.
  
  Jūs atņēmāt man manu sirdi,
  Manu dvēseli atdevāt suņiem;
  Mans gars sagrrauts auro, vai dzirdi,
  Ar šīs pilsētas bākuguņiem;
  Jūs atņēmāt man manu seju,
  Rāvāt patiesību no lūpām,
  Jūs liedzāt man pēdējo deju,
  Manu viedokli pārdevāt žūpām;
  Jūs aizliedzāt man palikt klusu,
  Likāt vārīties man vienā laidā,
  Jūs aizliedzāt man manu dusu,
  Vēl tagad jūs izklaides gaidāt!
  
  Bet es savu pēdējo spēku,
  Savas būtības kripatiņu,
  Ko nosaucāt jūs vēl par grēku,
  Es mutautā ieraudu viņu.
  Jo skaistākās pasaulē skumjas,
  Tik skaistas kā aizsaules liesmas,
  Tās nomērdē izklaides dumjas
  Un līksmās kretīnu dziesmas.
• Mūzika: Radiohead - Nice Dream
  Garastāvoklis:: vientuļš
• 4 rakstair doma