- 13.10.05 20:43
-
Droši vien mierina, jo viņa Tevi ir iepazinusi tādu - bezdievīgi jautru- un nesaprot kāpēc tāds neesi.
Bet Tev nav žēl, ka zaudē patieso sevi?
Ja jau mēs tā atklāti runājam, tad man ir sajūta, ka šajā ziņā diezgan labi Tevi saprotu, jo arī mans patiesais ''es'' bija pamatīgi padzisis kādu mirkli, pareizāk, pārklājies ar viskautko citu.
Ir labi, ja to laikā spēj apturēt vai ari pieņemt, jo mana atgriešanās pie sevis pašas nāca smagi - ar asarām un smagām sarunām.