|
|
Friday, September 23rd, 2005
|
3:29p - sagriezhas, sagriezhas...
un, ja es padomaaju, ka varbuut nekad nebuus taa, par ko biju tik paarliecinaata, tad liekas ka viss sagriezhas, sagriezhas, atrast kur pietureeties un turpinaat elpot. elpot. neaizmirst.
un ja es padomaaju, ka tas, kas ir pashlaik, ir iespeejamais maksimums un ka mana dziive vispaar ir tas, kas ir tieshi te un tagad, un tas, kas notiek ar mani, jo ir jau viss iespeejamais ko var cereet, tad liekas, ka driiz jau vareeshu buut viena no visiem tiem, kas no saviem maakonjiem nolidojushi. un vispaar. jaa.
jaa, jaa.
(comment on this)
|
4:05p
paarlasiiju, ko uzrakstiiju. un iedomaajos, ka vieniigais veids, ko zinu, kaa ieguut maksimumu ir funkcijas atvasinaashana un peec tam pieliidzinaashana nullei. tad tur jaauzziimee, redzees, kaa aug, kaa dilst, redzees max un min, un viss viss buus skaidrs. ar atvasinaashanu man probleemu nav, ar sevis pieliidzinaashanu nullei gan.
(2 comments |comment on this)
|
4:27p
nee, nu nesakiet, nesakiet neko. iztiksim.
(comment on this)
|
|
|
|