Kādu laiku jau domāju par to, ka vajadzētu sākt rakstīt par saviem pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem skrienot. Kaut kā visu laiku nav aizgājušas rokas līdz tam. Skrienu un domāju- o, tagad varētu uzrakstīt cik viegli skrējās, vai cik grūti bija, vai kāda dziesma visu laiku maisījās pa galvu. Un katru dienu es par to vienkārši aizmirstu. Jāstaipās, vai nogurums, vai šaušalīdz bads pēc skrējiena. Nezinu, vaisu laiku kaut kas notiek.
Šodien nolēmu, ka došu atskatu uz to, aks ir noticis kopš tā 2013. gada, kad rakstīju, ka pirmo reizi noskrēju 9 km. Nekur traki tālu es neesmu tikusi, nekādu veiksmes stāstu es pastāstīt nevarēšu. Bet hey, tas ir mans progress un mana dzīve. Rawr.
Pēc pēdējā ieraksta, ka šķiet, ka 10km vairs nav ņirgāšanāš pašai par sevi, esmu noskrējusi 10 km jau trīs reizes:
2013: Nike Riga Run
2013: Tartu City run
2014: Nordea Maratons

Šogad vēl ir plānotas 2 sacensības:
14.09.2014 Tallinn SEB marathon (10 km distance)
04.10.2014 Tartu City run

Viss ko es varu pateikt, ir ka gatavošanās šīm sacensībām ir bijusi... caurumaina. Tas būtu laikam vislabākais apzīmējums tam.
Šogad pa ziemu riktīgi gatavojos Nordea skrējienam. Endomondo man sagatavoja plānu, gāju pēc plāna. Ar caurumiem... Daudz izlaidu, jo bija smagi skriet, taču uzlabojumi bija, bija vieglāk skriet, lai gan svars tikai auga. Nezinu, pie Nordea biju tikusi atpakaļ pie saviem 101 kg. Ar tik daudz liekā svara ir grūti skriet. Bet es nezinu, godīgi sakot- man nav ne jausmas, nekad neesmu skrējusi ar mazāk kilogramiem.
( Tātad Nordea: )
Attaisu pudeli, dzeru daudz. Staigāju, atrodu vietu- pastaipos. Rezultāts labāks nekā pagājušajā gadā Tartu. Ar visām tām šausmām un staigāšanu. Ir labāks rezultāts. Lietas, ko es nekad nebūtu sagaidījusi.
10km Nordea: 1:19:09 Tartu: 1:19:29

Pēc Nordea trenējos. Vienkārši turpinu. Biju plānojusi skriet vienas sacensības mēnesī. Turēt sevi saspringumā. Bet tam būs jābūt nākamā gada plānam.

Pašlaik, nākamās sacensības ir 14.09.2014. Līdz tam ir palikuši 16 treniņi. Tagad ir 96 kg, plēšu arī tos nost. Tas arī dod lielu stresu organismam- paikas nav, treniņi ir, spēka arī ne velna nav. Tagad turēšu 96-95 kg līdz Oktobra sacensībām. Redzēs, kā -5/6 kg ietekmēs tos 10km ko gribu skriet.
Cerams, ka būs vieglāk. Bet es nezinu, nekad neesmu skrējusi bez viņiem sacensībās.

"It's important to know that at the end of the day it's not the medals you remember. What you remember is the process -- what you learn about yourself by challenging yourself [...]"
-Silken Laumann, Canadian Olympian

Šodien savācos ar dūšu un noskrēju 9 km. šodien pirmo reizi dzīvē skrēju tik daudz. 9km @ 1h 12min. Svētdienas 10km Nike Riga Run vairs neizskatās par ņirgāšanos pašai par sevi. Tas izskatās pēc pirmā eksāmena, kas man būs, kas palīdzēs, iespējams, tiekties uz ko pavisam daudz lielāku. Ātrāku. Labāku.
šodien arī botas nenoberza pēdas. Paldies par to.
Rīt apmēram 6 km mierigs lēns skrējiens, tad gan 2 dienas atpūtas ar daudz makaroniem un vistas. Un cerības, ka svētdien es pamodīšos pašpārliecināta, svaiga, spēcīga un laimīga. Mazliet satraukta un ļoti spējīga. Es vienkārši gribu to izdarīt.

Be damned all the consequences!
Daring ideas are like chessmen moved forward; they may be beaten, but they may start a winning game.
Johann Wolfgang von Goethe