| 10:40a |
Tamborēšana
Pēc tēva nemitīgā terora, lai es nestaigaju ar to drausmīgo cepuri, es beidzot saņēmos darīt ko lietas labā.
Īss paskaidrojums: ziemas laikā atstāju cepuri uz ceplīša un viņa vietās mainīja drastiski krāsu uz izdegušu
Paņēmu savu tamboradatu, ko nebiju turējusi rokās kopš 9. klases, kas ir...7 gadus atpakaļ un sāku meklēt puķu ornamentus.
Atradu dažādus, izvēlējos vienu, paņēmu dziju un uztamborēju- bija par lielu, par resnu, par visu visu... izjaucu. Paņēmu citu dziju, kas pēc krāsas jau nu galīgi negāja klāt un uztamborēju tādu kā sniegpārsliņu. Sanāca. Un es domāju, ek, kāda starpība, kādā krāsā.
Piešuvu pie cepures un iebāzu tēvam sejā- re, neterorizē mani vairs. Esmu lepna un apsēsta ar tamborēšanu tagad...
Kādam ir liekas tamborēšanas grāmatas, lai man aizdotu/atdotu? |
| 2:06p |
Rētas
Manas rētas tkal sāk niezēt. Tas ir tik nepatīkami- tu iebrauc viņās ar nagiem un saproti, ka tur ir defekts, tur ir bijusi saplēsta āda, tur ir rēta, un viņa vienalga niez kā dzīstoša. Man besij laika maiņas... |