8:12p |
Sarkanais zieds Vissārtākais zieds, baltas lapas Katru stundu manos pirkstos trūd Mana mīļākā nodarbe grimt. Viens dūriens pēc otra, manas asaras, Manas asaras sarkanās. Liekas pusnakts sastingusi baltās pērlēs Sarkanu asaru izšūta roze Ir manā šuveklī. Balta cerība kā nogriezta roze, Skatoties nākotnē tālā, zaļus asnus dzen Kaut nolemta nāvei jau sen- Tā griezta ir kātā, saknes nedzīt vairs tai Tā sēklu nesēs, nekad nenoplauks. Es ceru, ka atcerēsies Kaut pusnakts murgos melnos Es tevi pazīstu, tu mani Ir laiks, kas ieguldīts un zaudēts Kā baltās pērlēs sastingušas naktis. Es izšūšu mozaīku. Mūsu dzīves taku. Lai put. |