| 1:25a |
Roka uz sirds un sirds uz rokas
Tagad apmulsums manī ir liels
Es redzēju Tavu seju.
Es zinu, ka to darīji tīši.
Tu esi tāds cilvēks.
Liekas, ka pazīstu Tevi
Un smeļu ar kausiem
No Tevis pati sevi.
Tajā mirklī, kad liekas
Ka eju pa lāmu seklu
Es gāžos Tavu lēmumu akacī.
Man šķiet, ka pazīstu Tevi.
Bet tomēr man bail.
Es nezinu, ko sagaidīt nākamā mirklī,
Man bail nolikt savu sirdi
Tev plaukstā, jo nezinu,
Kas notiks Tev prātā.
Tā pat, kad atzīšos tev sapnī
Es nezin, ko teiks tavas lūpas.
Pārāk bail no reālā cinisma,
Naida Tava klusinātā.
Un atkal elegants žests.
Un es smaidu.
Kaut samāksloti.
Un Tu redzēsi manu seju.
Es smaidīšu tīši.
Es tā mēdzu darīt.
Jo man bail.
Kas notiks,
kad nolikšu sirdi Tev plaukstā?
Nekas. |