Man bija sapnis, kurā es smaidīju. Tie ir tie labākie.
Es gulēju, un viņš pārliecās man pāri, pateica, ka joprojām mani mīl un noskūpstīja.
Kad no rīta stāstīju sapni, viņš smaidīja tāpat, kā es vakar miegā.

Dikti sāp ceļi. Esmu izskatījusi vairākus video ar pamācībām, kā pareizi noregulēt velosipēdam sēdekļa augstumu, bet man reāli nesanāk. Pēc sāpēm, kas ir citādākas kā citas reizes, secinu, ka šoreiz, iespējams, sēdeklis bijis par augstu.
Tā kā ceļi man nesāp pie nevienas citas aktivitātes ever, varu noskriet pusmaratonu un ceļi nesāp, visu norakstu uz nepareizu sēdekļa augstumu. Tas vispār ir normāli? Man agrāk šitādas problēmas nebija. Es neko daudz nezinu par sāļu krāšanos locītavās, kā arī salasījos arī šo to par tukliem celīšiem, bet negribētos piedēvēt sev jau "vecumu" vai ko tādu. Pēc manas saprašanas, sāļi varētu krāties, ja būtu mazkustīgs dzīves veids.

Sometimes I feel like throwing my hands up in the air, I know I can count on you.