Marta journāls - Komentāri

...Rīts blakus Viņai.. Viņa jau pieceļas ātrāk, jo jāiet uz skolu. Tomēr piecas minūtes pirms viņa dodās prom sanāk viņu noķert.. pati vainīga ka lien pie manis bučoties.. Nu bet nācās jau atlaist vaļā... Lai jau iet.
Izslēgts monitors pagriezts uz manu pusi un tumbas arī ieslēgtas, to var secināt no tā, ka ik pa brīžam tajās iegaudojās tāda kā parodēta policijas sirēna un pretīga elektroniska balss saka "Warning, there's a virus on your computer". Labi, pietiek štukot kāpēc monitors ir pagriezts pret mani. Tas nav svarīgi. Hmmm...Kas tad ir svarīgi? Svarīgi šķiet tagad, piemēram, kāds ārā laiks...? Jāpaskatās... Nu ne šāds, ne tāds. Ne ta pavasars ne kas... nu labi, jāliek mierā laiks. Tāpat pēdējās dienās reti ārā izeju. drošvien tāpēc, ka tāds laiks.
Uzvelku bikses. "Sakārtoju" izpūrušos matus. Esmu pamodies.
Virtuvē, kā tas jau ierasts, uz galda stāv salātu bļoda. Salāti sastāv no puķkāpostiem, tomātiem, gurķiem un salātlapām un īstenībā garšīgi. Tādu secinājumu varu izdarīt kad esmu pāris karotes iestūmis mutē. Vairāk nekā prātīga te, uz galda nav un arī negribas.. Jāturpina mājas apgaita.
Sāku ieklausīties mūzikā, kas skan.. Blūzs. Long John Hunter, ja nemaldos. Skaisti. Skaista mūzika un skaisti, ka to aizejot atstājusi ieslēgtu Viņa...
Jāiet beidzot jāuztaisa kafija...