Marta journāls - Komentāri

Shorīt braucu uz Rīgu vilcienā un domāju. Nu tas ka es domāju jau nav nekas dīvains. Daudzi jau domā... BET es domāju kautkā savādāk nekā parasti... Un tagad pats īsti nezinu par ko tad es domāju...? Skatījos uz garām slīdošiem kokiem un domāju... Un par ko?

Man parasti kautkā dīvaini kad braucu prom no viņas.. Laikam daudz emocijas manī... Nez vai emocijas var būt par daudz.. No pieredzes jāizdara secinājums ka laikam jau var.. un tad ir grūti. Nez tikai cik ir par daudz...? Kur ir robeža?

Īstenībā rakstot šo šķietami nesakarīgo un drošvien tikai man saprotamo tekstu man palika vieglāk. Daļu emocijas šķiet atstāju šeit. Tā laikam arī ir atbilde uz iepriekšējo manu jautājumu.

Paldies ka uzklausījāt...