| 12. Maijs 2004 |
Esmu viens.. Nē..esmu puse vai pat vēl mazāk no manis... Neizturami, tiešām neizturami pietrūkst visa. Visa, kas saistās ar Viņu...un tā visa ir tik daudz... Tas viss patiesībā ir VISS...
..un vēl tā mokošā sajūta ka esmu par maz novērtējis Viņu... Cik daudz tad vajag? Cik daudz drīkst? Bet to jau ir sasodīti grūti kontrolēt... Visu sevī grūti kontrolēt.. tāpēc jau radies "Pieņem mani tādu kāds esmu..."
...Jūtos: 0 (nulle komats nulle) Klausos: klik klak klik... |
| Bardaks galvā... un turpmākās dienas gaitas plānojums... | 19:00 |
|---|
...Njā... Esmu šo to padarījis savas izglītības labā. Jāatdzīst ka ļoti maz attiecībā pret to kas man ir jāizdara, bet nu nevar (lasīt "nedrīkst") tač' cilvēks šitā pārpūlēties mācību dēļ.. Galvā absolūts bardaks. Varbūt arī tāpēc netieku uz priekšu nekur..? Kā lai dabū bardaku ārā? Hmm..
Iešu mētāties pa Rīgu rinķī kamēr uznāks nežēlīgs lūziens. un tad es, kā tas dienās, kad esmu Rīgā pierasts, ierāpšos mašīnā, aizbraukšu kautkur ārpus Rīgas, nolaidīšu mašīnai pakaļas krēslus, uzsegšu sev pa virsu dejķīti, saritināšos un gaidīšu rītu.. Dīvaini tā aizmigt. Patiesībā reti kad tas tā īsti izdodās.. Būs jānopērk "Diena", ja nu atkal nevarēšu aizmigt..
Gribās kādu, un es pat zinu konkrēti kuru, sev blakus... Traki gribās.., bet nekā... Paliec vien vientuļš.
...
|
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |