Marta journāls - Komentāri

Nju, es tik censhos paliidzeet. Zini, kaa man bija ar kojaam? Kad saakus studeet, man bija paniskas bailes no kojaam, es nespeeju sevi iedomaaties publiskajaa tualetee, kur dzirdu, ko spiezh blakus cic aaraa un redzu ko pirms manis te kaads cic ir spiedis...:) Un es noleemu dziivot pie kaut kaadas jaunizraktas tantes, kas man uzradaas peec ilgiem mekleejumiem. Un jaa, tur es iztureeju tieshi chetras nedeeljas, tad raudaadama un pinkjshkjeedama no savas vientuliibas devos mekleet helpu. Mani iebiidiija daudzmaz normaalaas kojaas - normaalaas tapeec, ka uz diviem apartamentiem bija mums sava tocha. Un tad saakaas.. - principaa visus cetrus gadus es pavadiiju taadaas pat mokaas kaa Tu tagad - visu laiku domaajot, ka neesmu taada, kas var sadziivot ar visiem, ka neesmu komunikabla, utt. Bet tici man, Dievinjsh nav mazais beerns, vinjsh zina ko dara. Un tagad es, skatoties uz atpakalju, redzu, ka nav bijis iemesla uztraukties par savu nekomunikablitaati un nespeeju sadziivot ar citiem. Koju istabas biedriem ir viena laba iipatniiba - juus neesat spiesti kljuut par draugiem, bet taa tas var notikt laika gaitaa. Ja cilveeki diendienaa dziivo kopaa, vinji iemaacas atrast savu dziives telpu par tur, kur fiziski liekas, ka vinjas nemaz nav. Un galu galaa, ieprieksheejie istabas biedri tachu nebija Tev monstri un Tu vareeji ar vinjiem sadziivot. Vai ne?
lai nu kaa, paliidzees Tev shis manis teiktais vai nee, tam nau noziimes, bet, man taa shkjiet, es zinu, kaa Tu juuties. Un laikam jau to mainiit taa gluzhi nevar. Domas jau mainaas attieciigu apstaaklju iespaidaa.
Nu gan sabebeleejos..:) Sjo, viss. Veel tik pateikshu, ka tos cetrus gadus kojaas atceros ar riktiigu prieku, lai gan gadiijaas arii arii izkauties un atkarot savus nozagtos dvieljus un mekleet, kursh ir eedis no mana katlinja..Man patika.. :)