Marta journāls - Komentāri

Izraisijāt jūs manī pārdomas par manis iepriekš rakstīto. Šajā sakarā un h2o commenta iespaidā atcerējos vienu tādu pamācoša rakstura pasaku par latviešiem raksturīgās mentalitātes pazīmēm.
Un tātad - Sēž latvietis pie upes zem bērza. Izskatās ļoti noskumis, sašļucis, nelaimīgs utt. Kā jau tas pasakās parasti notiek, kur gadījusies, kur ne no upes parādās zelta zivtele un būdama pārliecināta humāniste noskumušajam latvietim prasa apmēram tā: "Nu sveiks
jaunekli, ko še dirni un kādēļ tāds traki noskumis?"
Latvietis palūrās uz zelta zivtiņu un sāk nu izklāstīt savas bēdas; "Nu tā un tā. Sēžu te tāpēc ka māja nodegusi, nav kur mesties. A nelaimīgs tāpēc ka dzīvē neveicās. Sieva aizbēga ar visiem bērniem, naudas nav, no darba atlaida, slims un nevarīgs esmu un vispār dzīvē slikti man, tāpēc te sēžu." Tad latvietis savelk dusmīgāku seju un turpina: "A vot kaimiņam, kretīnam, dzīve kā rožu dārzs. Labs darbs, skaista sieva, veselība, naudas tā, ka likt nav kur, re kur bembis stāv pagalmā..."
Zelta zivtiņa noklausījusies latvieša žēlabas līdzjūtīgi saka: "Priecājies jaunekli, es taču esmu zelta zivtiņa un varu izpildīt kādu tavu vēlēšanos, varbūt prasi, lai tev ir tāpat kā kaimiņam..?"
Latvietis pakasa pauri, brīdi padomā un saka: "Ne-e, lai kaimiņam ir tā kā man..."

...