| |
[Oct. 11th, 2004|08:58 am] |
aizvakar biju uz kino "slepenpolicijaa tikai meitenes". shavsmiigi smiekliiga filma!:)ilgi taa nebiju smeejusis:DDD
vakar bija metro koris un draamas grupa. gaaja riktigi labi! bija jau pirmaa dziesma. baigi smukaa:)) ah...:)) jums visiem ar vajag naakt uz kori! baigi forshi:)
oki jaajiet uz skolinju! baigaa ziema jau laukaa... tikai sniedzinjsh veel nav! bet nekas gan jau buus:)))
oki lai jums visiem shii dieninja ir Dievs sveetiita:) |
|
|
| smuks dzejoliic |
[Oct. 11th, 2004|10:31 pm] |
Uz zemes mazs sīks tārpiņš dus
Tam cilvēku kājas smagās
Pāri kāpj, bet nesamin to.
Viņš vēlas mirt un zemē iemīts tapt.
Bet cilvēku kājas smagās tam pāri kāpj
Un nesamin to.
Viņš gaida un cer,
Ka pēdējā stunda drīz nāks
Un mocīt beigs to ciešanas,
Bet cilvēku kājas smagās
Tam pāri kāpj un nesamin to
Drīz ciešanas elpu tam ņems,
Sirds viegla kļūs un mokas zudīs,
Un mazs enģelīts no zemes pacelsies
Un pa baltām spožām kāpēm
Uz paradīzi dosies viņš |
|
|
| |
[Oct. 11th, 2004|10:40 pm] |
Cik bieži cilvēki gruzās un ir neapmierināti ar savu dzīvi?!! Ari man dažreiz taa ira.. bet ri daudz cilveeku kam iet daudz sliktaak! piemēram bērni kuriem vecāki ir šķīrušies vai nav vispār! Viņi būtu
gatavi daudz atdot, lai varētu pavakariņot ģimenes lokā pārrunājot dienas
notikumus!
Es jau nesaku, ka vajadzētu samierinaaties ar savu dzīvi tādu kāda tā ir
tikai tāpēc, ka citiem iet sliktāk. Vienkārši nevajag noniecināt to, kas tev
jau ir.. citi par to būtu gatavi atdot daudz!!
:) |
|
|
| njaaa... |
[Oct. 11th, 2004|11:02 pm] |
izlasiet ko raxta viena meitene...:/
Tas notika Norvēģijā, kura ir bagāta ar lieliskiem kalniem.Kā jau visās skolās notika katru gadu, bērniem ir ekskursija, un šoreiz viena no Norvēģu skolām sarīkoja grandiozi lielu ekskursiju. Tika pasūtīts liels autobuss kurš bija pilns ar bērniem.
Ekskursija bija lieliska. Pienāca laiks doties mājās. Bērni sasēdās savās vietās un bija liels troksnis. Autobusā valdīja liels prieks, bet notika kaut kas šausmīgs... Braucot lejā no kalniem šoferis pamanīja ka bremzes nestrādā. Viņš to noklusēja, lai neceltu lielu paniku. Viņš saprata to, ka viss beigsies daudz briemigāk, ja tas tiks atklāts pasažieriem. Gandrīz pie paša ceļa gala bija posms, kur ceļš sadalījās, viņš zināja, ka, ja nespēs ieņemt pagriezienu braucot no kalna lejā tad autobuss taisni ielidos aizā un tad viss pagalam. Lūk, pienāca moments, kas nu būs... Kreisā pusē ceļam izskrēja puisītis, kura bumba ripoja tieši uz ceļa virsū. Pagrieziens pa kreisi... Pateicoties tam, autobusu izdevās apstādināt veiksmīgi, bērni devās pie saviem vecākiem. Viena bērna māte vēlējas redzēt bērnu glābēju šoferi un lūdza, lai aizved to pie viņa. Policisti teica, ka labāk viņu netraucēt, bet māte cītīgi uzstāja uz savēja. “Nē, kundzīt jūs nevarat. Jā, viņš izglāba veselu autobusu ar bērniem, bet tas maksāja viņa paša dēla dzīvību. Tas mazais puisītis, kas izskrēja uz ceļa pakaļ savai bumbai, bija viņa dēls, kas atnāca ar mammu sagaidīt tēvu… |
|
|