(bez virsraksta)

Okt. 17., 2007 | 10:20 am

Karoče, notiek tagad kāzas vienam pārim, precās Maša un Kostja.
Tipa paredzēts, ka sāksies plkst.14.00 vietējā pagasta zagsā, nu un plkst. rāda jau 14.05, bet jaunais pāris nav ieradies, kaut kur noklīdis, neviens nezin, kur ir. Panāk jau 14.25, visi manāmi uztraukušies, sāc čukstēties, kā ta šitā un tā. Vedēji zvanās, jaunajam pārim neviena truba nav iedota, nu tas pofig. Apmēram 14.30 ieveļās aktu zālē jaunais pāris - priecīgs, vaigi abiem sārti un tā, nostājas uz iešanu iekšā, visi čalo.
Vedējtēvs klusām prasa līgavainim:
 - Joptvai, kur bijāt un kāpēc tik priecīgi esat?
Līgavainis:
 - Oi, Stjopa, ja Tu zinātu kur es biju, man tikko bija labākais minets manā mūžā!
Vedējtēvs protams arī priecīgs, ka šitā,  tajā pat laikā otrā pusē vedējmāte čukstus prasa līgavai:
 - Bitīt matos, kur bijāt un kāpēc Tu tā staro?
Līgava:
 - Oi, vecenīt, ja Tu zinātu, es tikko pēdējo minetu savā mūžā izpildīju!!!

Link | ir doma {3} | Add to Memories